Februārī Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) darbību uzsācis jauns uzņēmums SIA „Asia Students”, kurš vēlas kļūt par vienu no tirgus līderiem legālās imigrācijas biznesā.

Firma SIA „Asia Students” biznesa inkubatorā darbojas kopš februāra nogales un savu darbību plāno izvērst sekojoši: studentu piesaiste Latvijas augstskolām, tai skaitā palīdzību ārvalstu studentiem vīzu noformēšanā, juridiskie pakalpojumi ārvalstu klientiem un juridiskā palīdzība termiņuzturēšanas atļauju noformēšanā trešo valstu pamatkapitālā vai nekustamā īpašumā pilsoņiem, kuri vēlas investēt līdzekļus Latvijas kapitālsabiedrības.

Negribu aizvainot “Asia Students”, bet nevar noliegt, ka visos laikos Latvijā bijuši apsviedīgi darboņi, kas no jebkuras valstij nelabvēlīgas situācijas vai uz likumdošanā esošo robu rēķina pratuši raust personisku labumu. To gribētos teikt arī par firmām, kas ļoti pretrunīgi vērtēto Imigrācijas likumu izmanto peļņas gūšanai, neiegrimstot sirdsapziņas pārmetumos, kādas sekas šāda darbība ilgtermiņā atstās uz Latvijas valsti kopumā.

No sākta gala Imigrācijas likums, kuru lobēja Saeimas bezprincipiālāko politiķu daļa un ko neveiksmīgi mēģināja bloķēt nacionāli noskaņotie deputāti, bija orientēts uz Krievijas ietekmes nostiprināšanu Latvijā.
 
Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) publiskotā informācija, līdz šim vislielāko interesi, piemēram, par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā izrādījuši Krievijas pilsoņi, kuru iesniegumu īpatsvars veido apmēram 90%. Aktivizējušies arī iesniegumu  rakstītāji no Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kirgizstānas u.c. valstīm. Lielākoties interese bijusi no NVS valstu pilsoņiem, taču pēdējā laika tendences rāda, ka interese strauji pieaug arī ārpus kontinentālās Eiropas atrodošajās zemēs, īpaši Ķīnā.

Pagaidām lielākās bažas raisījuši Krievijas biznesmeņu centieni iespiesties Latvijā, sevišķi zinot,  ka šajā valstī bizness saaudzis ar politiku faktiski vienā veselumā, un pastāv ļoti liela ticamība, ka ar biznesa un personiskās klātbūtnes starpniecību Krievijas interesēs var tikt ietekmēta Latvijas politiskā vide. Tātad nacionālās drošības jautājums.

Taču pagājušā gada nogalē teju vai galvenā ziņa publiskajā telpā bija par ķīniešu invāziju Latvijā, izmantojot nesamērīgi liberālo Imigrācijas likumu.

Ja īpašumu nonākšana krievu rokās varētu zināmā mērā radīt draudus politisku apsvērumu dēļ, tad ķīniešu imigrācijas faktors var kļūt par fizisku apdraudējumu jau tā novājinātajam Latvijas latviskumam.

Ķīnieši nepērk ekskluzīvus īpašumus, bet iegulda minimālus līdzekļus, lai iegādātos šeit dzīvojamo platību un apmestos uz pastāvīgu dzīvi. Rietumvalstu pieredze liecina, ka „pirmās ķīniešu bezdelīgas”, nokārtojot savu juridisko statusu, parasti cenšas atvilkt uz jauno mītnes zemi arī visus radus piecās pakāpēs. Pateicoties

Eiropas Savienības liberālajai praksei tādos jautājumos kā cilvēktiesības, kur viens no stūrakmeņiem ir tiesības uz ģimeņu apvienošanos, tas arī izdodas.

Tālāk jau viss notiks, kā ierasts. Iesākumā uzturēšanās atļaujas, tad ģimenes locekļu uzaicināšana, pēc tam naturalizācija, un mēs iegūsim jaunu etnisku kopienu, kura var izveidoties visnotaļ apjomīga, ņemot vērā milzīgos šīs tautas cilvēkresursus.

Situāciju vēl nepatīkamāku padara arī jaunākās uzturēšanās atļauju pircēju tendences, skatoties uz ģeogrāfisko izvietojumu.

Ja sākumā, kad pret latviešu interesēm vērstie grozījumi Imigrācijas likumā stājās spēkā, uzturēšanās atļaujas tika iegūtas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi gandrīz visos gadījumos vienīgi Rīgā un tās piepilsētās, īpaši Jūrmalā, tad tagad imigranti izvietojas arī no galvaspilsētas attālinātās Latvijas vietās. Ķīnieši, piemēram, aktīvi uzpērk krietni vien lētākos īpašumus Cēsīs un tai tuvākajā apkaimē.

Tas, ka arī Liepājā uzrodas šādas imigrantus vervējošas firmas, liek nopietni satraukties arī par nākotni. Ja šādas firmas aktīvi izvērsīs savu darbību šajā reģionā, pastāv iespēja, ka arī šeit īpašumus aktīvi sāks uzpirkt ne tikai krievi, baltkrievi un lietuvieši, bet iespējams arī ķīnieši.

Negribu biedēt cilvēkus, ka imigranti lielā masā apsēdīs Liepāju tuvāko gadu vai pat desmit gadu laikā. Taču pārmaiņas būs, un, ja būs, tās būs neatgriezeniskas. Pilnīgi iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem lielu, mums etniski un mentāli svešu imigrantu kopienu radītās problēmas izjutīs mūsu bērni.

Pie vainas ir politiķi, kuriem rūpes par latviešu tautas izdzīvošanu un identitātes saglabāšanu, kas iespējama vien nacionāli pēc iespējas viendabīgākā valstī, šķiet nesvarīgas. Taču sava daļa vainas būs jāuzņemas arī tiem, kuri vēlas iedzīvoties, iztirgojot mūsu valsti un pilsētu svešiniekiem.  

Savā veidā viņus var pielīdzināt narkotiku tirgoņiem.

Taču vēl paliek cerība uz nacionāli noskaņotiem politiķiem, kas varētu uzstāt uz stingru, latviešu intereses un nacionāli valsti sargājošu Imigrācijas likumu.