Turpinot atkritumu šķirošanas tematu, portāls irliepaja.lv vaicāja pazīstamiem liepājniekiem, vai viņus apmierina tas, kā pašvaldība Liepājā nodrošina iedzīvotājiem iespēju šķirot atkritumus?


Atis Dzērvēns, jurists:
Sāpīgs temats, jo pats aktīvi šķiroju atkritumus. Privātmāju iedzīvotājiem ar to nav problēmu – atkritumu apsaimniekotājs šādu iespēju nodrošina. Nezinu, kā ir daudzdzīvokļu mājās, bet, manuprāt, sabiedrību pieradināt atkritumus šķirot var tikai tad, ja par to nemitīgi tiek atgādināts. Un

diemžēl Liepājā ar to veicas visai vāji – ja pirmās publiski pieejamās šķiroto atkritumu urnas ir pieejamas jaunajā "Rimi" hipermārketā, tad par ko tur runāt!

Šķirotiem atkritumiem paredzētām urnām un konteineriem būtu jābūt visur. Jā, saprotu, ka sākumā tāpat šie atkritumi būs jāpāršķiro, un vienmēr būs kāds, kas neparko  nešķiros, bet tiem, kas nav daltoniķi, dažādu krāsu konteineri liks aizdomāties! Bet tiem, kas šaubās un nevar izlemt, vai sākt šķirot, varu pateikt, ka, rēķinot pēc apjoma (un atkritumus taču mēra litros), izgāztuvē nonāk tikai kāda ceturtā, piektā daļa no visa apjoma. Nu un galu galā tiem, kam neinteresē nauda – tātad romantiķiem – padomājiet par savu un savu bērnu nākotni. Tīra vide ir viena no lielākajām Latvijas priekšrocībām, negribētos, ka tas būtu tikai pagaidām...


Ainars Kreics, zvērināts advokāts:
Uzskatu, ka jebkuram no mums ir dotas iespējas dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk. Daudzos gadījumos videi draudzīgāks dzīvesveids ir arī papildus finansiālais slogs tā piekritējiem, bet atkritumu jomā situācija gluži pretēja – vairāk šķiro, vairāk ietaupi.


Tā kā vasaras mēnešos dzīvoju privātmājā ārpus pilsētas, bet pārējā laikā daudzdzīvokļu dzīvojamajā namā, liekas, ka varu salīdzinoši objektīvi novērtēt atkritumu šķirošanas iespējas ārpuspilsētas privātmājā un daudzdzīvokļu namā pilsētā.


Nenoliedzami, ka atkritumu šķirošanas priekšrocības visvieglāk ir novērtēt tieši privātmājās, kur pats var redzēt, cik daudz atkritumu ir sašķirots un kas nav mazsvarīgi – cik eiro par veikto šķirošanu "nopelnīts". Pilsētas daudzdzīvokļu namos aina ir drūmāka, jo ne pie katras mājas ir uzstādīti atkritumu šķirošanas konteineri, bet vidusmēra cilvēks ir pārāk slinks, lai aizietu 100 vai 200 metrus līdz tuvākajiem atkritumu šķirošanas konteineriem. Mana pilsētas nama pagalmā šķirošanas konteineri nav pieejami, bet, vai atkritumus pietiekamā daudzumā šķiro arī citi, nemācēšu apgalvot. Katrā ziņā viennozīmīgi varu pateikt, ka sašķiroto atkritumu daudzums privātmājā pārsniedz nešķiroto atkritumu daudzumu, bet daudzdzīvokļu mājās situācija ir pretēja. Liekas, ka tas vairāk saistīts ar to, ka privātmājā šķirot atkritumus ir parocīgāk un vieglāk nekā pilsētas namos. Ir jāņem vērā daudzi subjektīvie faktori, jo neviens jau negrib iekštelpās uzkrāt atkritumus un tur veikt to šķirošanu, bet augstāko stāvu iemītniekiem ir teju neiespējami vairākas reizes dienā speciāli doties uz atkritumu šķirošanas konteineru, lai atbrīvotos no atkritumiem. Turklāt liela problēma tieši daudzdzīvokļu namos ir nošķiroto atkritumu kvalitāte, kuras dēļ atkritumu izvedējs mēdz iekļaut nekvalitatīvi nošķiroto atkritumu daudzumu mājas kopējā rēķinā. Ar šādu situāciju esmu saskāries, arī ceļojot pa ārvalstīm, kur ir ļoti stingras prasības pret nošķiroto atkritumu kvalitāti.


Tomēr situācija uzlabojas un redzams, ka arvien vairāk atkritumu šķirošanas jomā cilvēki tiek izglītoti, un pieaug arī nošķirotā daudzums un videi draudzīga dzīvesveida domāšana.

Āris Ozoliņš, uzņēmējs:
Protams, [pašvaldība] varētu darīt vairāk. Bet jautājums: kas par to maksās? Ja pašvaldība par saviem līdzekļiem, tātad visi. Daudzdzīvokļu mājas var par saviem līdzekļiem rīkoties atbilstoši vajadzībām. Prātīgāk būtu meklēt atbalsta programmas. To varētu intensīvāk darīt pašvaldības.

Pats dzīvoju privātmājā, maksa nav tik liela, lai īpaši šķirotu. Ja tas obligāti, tad lai operators nodrošina.


Indulis Kalns, arhitekts:
īpašumā kurā dzīvoju Liepājā – tā ir neliela septiņu dzīvokļu ēka, ir iespēja turpat mūsu pagalmā šķirot minimālo apjomu: PET pudeles, stikls, nu un pārējie gan ir kopā. Mani tas apmierina. Protams, būtu labi atsevišķi vēl papīrs, bet kaut kur jau ir ekonomiskā robeža, jo  tas viss ir jāapsaimnieko – konteineri, izvešana.

Par savu mazo kopienu es teiktu ka risinājums ir samērīgs. Savukārt par to apjomu ko ražo mikrorajonu daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji (un tas ir iespaidīgs) man nav informācijas, cik veiksmīgi viņiem ir iespējama atkritumu šķirošana.

Savulaik, apmēram pirms pieciem gadiem mani nokaitināja tā akciju būšana – izvieto publiski pieejamā vietā (manā gadījumā Annas tirgū) konteinerus atkritumu šķirošanai, tik tālu viss labi, visi šķiro jau detalizētāk, es to skaitā, bet pēc trim mēnešiem šķirošanas konteineri novākti – aizvedu savu šķiroto daļu, nolamājos un visu izberu vienā atkritumu konteinerā. Kad par šo runāju ar paziņām, izrādās viņiem gājis tieši tāpat... Kad prasīju "Liepājas RAS” pārstāvim, kāpēc tā,  

izrādās tā ir bijusi  akcija – šķirosim! Tfu! Nu nevajag akcijas, bet prognozējamu rīcību.

Vilnis Bulavs, mākslinieks:
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā pilsētas centrā, bet pie mums nav uzstādītas tvertnes atkritumu šķirošanai. Lai gan pasīvas un formālas runas mājas kopsapulcēs ir izskanējušas. Lai arī kultūra pamazām  ienāk arī Latvijā, diemžēl jāsecina, ka joprojām liela  līdzpilsoņu daļa arī gružošanas ziņā  ir alu cilvēku līmenī. Tā kā tas joprojām ir sāpīgs sabiedrības audzināšanas un izglītošanas jautājums.


Attiecībā uz atkritumu šķirošanas veicināšanu Liepājā jāteic –  tas nenotiek pietiekami aktīvi un produktīvi. Radies formālas pieejas iespaids. Bet


arī atkritumu savākšanas ziņā kopumā Liepāja atpaliek no citām Latvijas pilsētām, piemēram, Kuldīgas vai Ventspils.

Pēc novērojumiem redzu, ka daudzviet atkritumi netiek izvesti pietiekami regulāri. Pilsētā trūkst jaunu sabiedrisko atkritumu tvertņu. Transporta pieturās un daudzviet parkos stāv vecā parauga vaļējās betona kastes no kurām gružus mēdz izpūst vējš un izvazāt kaijas un vārnas. Īpaši labi šāda skumja situācija bija vērojama vasarā, kad bija daudz atpūtnieku, līdz ar to vairāk atkritumu, un šie atkritumi , kaiju izvazāti, mēdza "eleganti" plivināties daudzviet pat pie jūras, parkā un cituviet.


Bet viss jau ir slīdzinoši – ir taču būts, piemēram, Neapolē. Tā kā – nekad nav tik labi, lai nevarētu būt sliktāk.