Piedāvājam iepazīties ar biedrības „Velo-redele” brauciena „Kurzemes aplis” – Liepāja–Ventspils–Kolka–Roja–Talsi–Kuldīga–Liepāja – dienasgrāmatu.

Izbraucam no Liepājas 13.jūnijā ap pulksten 19. Ceļš sākumā ved pa pilsētas ielām ārā uz Liepājas – Ventspils šoseju. Pa pilsētu grūti pārvietoties, īpaši, ja ir velopiekabe un kopā brauc četri velosipēdisti.

Liepājas ielās pašā brauciena sākumā kāds automašīnas vadītājs gandrīz notriec Mārtiņu uz gājēju pārejas. Izbailes par pārgalvīgo autovadītāju kliedē prieks par brauciena sākumu.

Aldaru ielas galā veloceliņš beidzas, tālāk nākas iekļauties kopējā satiksmē. Lielākā daļa autovadītāju ciena un ievēro velosipēdistus, kas priecē. Tiekam līdz Pulvera ielas veloceliņam, taču lai jau pašā sākumā nesabojātu velosipēdus, nākas pārvietoties pa brauktuvi, jo veloceliņu uzbrauktuves ir ar pāris centimetrus augstu „kanti”.

Liepāja – Ventspils
Uz šosejas Liepāja – Ventspils sākas brauciena garie posmi. Ceļš paiet raitā braukšanā jo vējš ir no muguras, tas palīdz, palīdz arī brauciena dalībnieku jautrais noskaņojums par gaidāmo piedzīvojumu un jautrās sarunas.

Jautrais noskaņojums palīdz arī pārvarēt pauguraino un lieliem un maziem ielāpiem noklāto šoseju. Vietām arī pamatīgas bedres, tāpēc jālūkojas, lai nesabojātu velosipēdus. Uzmanību pievēršam arī drošībai un garāmbraucošajām automašīnām.

Braucot ar velosipēdu pa šoseju, ne uz mirkli nedrīkst zaudēt modrību, jo visu laiku esam starp automašīnām, lielām un mazām. Kopumā gan jāteic, ka automašīnu vadītāji ir pieklājīgi un mūsu kolonnu apbrauc ar pietiekamu distanci. Taču ir izņēmumi, un tas rada sajūtu, ka jāuzmanās dubultīgi.

Šoseja kā šoseja, nekādu veloceliņu, atsevišķu joslu vai kā tamlīdzīga velosipēdiem nav, valda vienlīdzība bedraino ceļu priekšā. Braucot šajā posmā, kā gaišs sapnis nāk prātā ideja, ka no Liepājas uz Ventspili varētu braukt pa atsevišķu veloceliņu, kurš vītos pa veco dzelzceļa līniju, kura vēl pilnībā nav aizaugusi.

Braucot tiek apspriestas idejas un varianti, kā to iniciēt. Bet sapnis izgaist, un ap pulksten 22 esam Pāvilostā. Laikapstākļi nelutina un arī netraucē, smidzina neliels lietutiņš. Sakām paldies Ērikam no Pāvilostas, kurš ierāda mums pagalmu privātmājā, kur uzsliet telti un pārnakšņot. Noskaņojums labs, dodoties pie miera pēc nobrauktiem 60 km.

Piektdiena
Nākamajā rītā no Pāvilostas izbraucam pēc pulksten 9. Brauciens pa šoseju vedas raiti, atsevišķos posmos ceļš tik slikts, ka nākas braukt pa joslas vidu. Laika apstākļi pasliktinās, līdz pie Užavas sāk līt. Spītējot lietum un vējam, kas liek lietus lāsēm sisties sejā, turpinām braukt, jo līdz Kolkai ir tālu.

Lietus dēļ atmetam plānu apskatīt Užavas bāku, turpinām ceļu. Ventspilī sarunāta intervija Kurzemes televīzijā. Pēc nelielas sarunas iebraucam Ventspils pilsētā ar domu paēst siltas pusdienas un doties tālāk.

Pusdienas ieturam kafejnīcā „Ceļinieks”, kur ir ļoti lēti un garšīgi. Pēc pāris stundu brauciena lietū, vējā un samērā zemā temperatūrā ir patīkami ieiet telpās un paēst siltas pusdienas. Braucot pa Ventspili maršrutā nedaudz gadās arī veloceliņi, kopā kādi 3 km. Celiņi ļoti labi un ērti, uzbrauktuves līdzenas, rodas patīkams iespaids.

Pēc pusdienām, izbraucot Kolkas virzienā, joprojām līst. Sanāk neliels starpgadījums, un Agnis krīt uz dzelzceļa sliežu pārbrauktuves, taču kritiens ir viegls un nerada nekādus savainojumus.

Pat bez kartes atrodam pareizo virzienu un esam ceļā uz Kolku. Kādas stundas divas braucam lietū, gaisa temperatūra ir zema, kļūst auksti, jo drēbes ir izmirkušas. Noskaņojuma „temperatūra” nedaudz nokrītas.

Lietus ir atcēlis vēlmi piebraukt pie apskates objektiem, kuri atrodas pāris kilometrus no šosejas un pie kuriem ir jābrauc pa grants ceļiem. Vēlamies nokļūt Kolkā līdz tumsai.

Pēc divām stundām lietus pārstāj, kļūst siltāks un uzspīd saule. Noskaņojums strauji uzlabojas, un iebraucam apskates objektā Irbenes radiolokācijas stacija.
Braucot pie tuvāk, Raivim salūzt velosipēda ķēdes spriegotājs. Taču, tā kā Agnis ir velomeistars („Birojiņš Velo”), tad pēc 20 minūšu darba velosipēds ir kārtībā.

Apskatām staciju un dodamies tālāk. Kopīgi tiek pieņemts lēmums – līdz vakaram tikt līdz Kolkai. Atceļam plānu paviesoties lībiešu ciematos, un braucam tālāk. Sākam nojaust, ka kopējā kilometrāža ir liela, un liekus ceļa posmus mēs vienkārši nevaram atļauties veikt – ja neturpināsim ceļu, tad varam nepagūt izbraukt visu maršrutu.

Ceļš ir ļoti labs, līdzens un, pateicoties vējam no mugurpuses, ātri tiekam uz priekšu. Arī automašīnu ir ļoti maz – tā teikt, ceļš mūs lutina. Braucot, tālumā redzam, kā liels alnis nesteidzoties pāriet ceļu, nobīstas un metas mežā vien tad, kad esam tam piebraukuši ļoti tuvu. Skats iespaidīgs.

Slīteres rezervāts pārsteidz ar saviem tīrajiem priežu mežiem, kas stiepjas gar ceļa malām. Brauciens paliek nogurdinošāks, kad ir pieveikti jau 130 km, un vēl neesam Kolkā. Jau pavīd doma apmesties kādā no ciemiem jūras krastā un tur meklēt naktsmājas, tomēr vēlme veikt maršrutu un iekļauties laikā liek pieņemt lēmumu sasniegt Kolku. Dodamies tik uz priekšu, par spīti tam, ka nogurums jau liek manīt par sevi.

Ap 21 sasniedzam Kolku. Uzreiz nedodamies uz Kolkas ragu, bet gan uz vietējo veikalu, lai iepirktu produktus zupai, ko vārīsim uz ugunskura, un pēc tam iekārtojamies pie jūras esošajā kempingā, jo nogurums liek uzreiz domāt par atpūtu. Pie zupas katla un ugunskura raisās jautras sarunas par dienā paveikto un nākamās dienas plānu. Jūtams nogurums. Kopā dienā pieveikti aptuveni 165 km, kas vēlāk izrādās ceļojuma rekords. Par spīti tam mūsu vidū valda jautrība un prieks par sasniegto. Prieks, ka varam to izdarīt ar parastiem ielas velosipēdiem un apņēmību.

Sestdiena
Ceļā dodamies ap pulksten 10, un pirmais posms ved līdz Rojai. Ceļš ir labs un gluds, vējš arī palīdz, bet nu jau pūš sāniski un sāk mazliet traucēt. Ceļa posmi līdz Rojai ir gari un taisni, patīkami braukt, arī autovadītāji šajā posmā izteikti pieklājīgi apbrauc apkārt mūsu grupiņai.

Lai pietiktu spēka, mēs iepērkam enerģijas dzērienus, kas, protams, nav labi, bet jūtam, ka spēka no parastā ēdiena nepietiek, vajag ko vairāk. Ceļā līdz Rojai pavadām 3 stundas. Laiks mūs lutina un Rojā atpūšamies vietējā kafejnīcā, iedzerot stipru kafiju, pirms tam fotografējamies pie Rojas pilsētas zīmes.

No Rojas izbraucam uz Talsiem. Vējš ir tieši pretī, apvidus kļūst manāmi kalnaināks, un ir grūti braukt, ātrums samazinās un sākās cīņa ar vēju, bedraino asfaltu un attālumu. Arvien biežāk jāatpūšas – vidēji ik pēc 15 km.

Lai atvieglotu piekabes vilkšanu, divi braucēji brauc tieši pa priekšu tam un lauž vēju. Jauki, ka autovadītāji pieklājīgi apbrauc, kaut arī reizes divas riskanti tuvu pretimbraucošajai automašīnai. Autovadītājiem vēl jāmācās respektēt velobraucēji, kas ir tādi paši satiksmes dalībnieki. Nākas strādāt komandā un palīdzēt viens otram.

Sasniedzam Talsus, paēdam siltas pusdienas, papildinām ūdens krājumus un dodamies tālāk. Pie Stendes robežas piekabei plīst riepa. Mārtiņš dodas uz Stendi, un lūdz palīdzību vietējam iedzīvotājam, kurš palīdz ar līmlenti, ar kuru notinam piekabes riteni un varam doties tālāk. Jauki, ka cilvēki ir atsaucīgi, īpaši to var just, ja velobraucējs jautā pēc palīdzības.

Ap pulksten 22.30 ierodamies Kuldīgā, visi ir noguruši. Gribam sarunāt naktsmājas viesu namā, bet tur viss ir aizņemts. Apmetamies kempingā pie Ventas rumbas, kur paēdam, izbaudām saulrietu un Kuldīgas tiltu nakts gaismās. Tas ļauj atvilkt elpu, paēst siltas vakariņas. dodamies pie miera. Nobraukti aptuveni 140 km.

Svētdiena
No rīta ir grūti piecelties, laikam nogurums dara savu, jo šī ir pēdējā brauciena diena, un tas nozīmē, ka ir vēl 100 km līdz mērķa sasniegšanai. Bet spēki jau tuvu beigām. Paēdam brokastis un izbraucam no Kuldīgas ap 11.00.

Sākas pēdējais posms ceļojumā. Pēdējais posms arī izrādās visgrūtākais, jo ceļš iet burtiski visu laiku kalnā. Pretī ir vējš, brāzmains vējš, kas ļoti apgrūtina braukšanu un it sevišķi piekabes vilkšanu. Strādājam komandā un piekabes vilcējam laužam vēju.

Tiekam līdz Aizputei, kur Raivja velosipēdam plīst riepa. Esam spiesti to labot, izmantojot papīra līmlenti. Mums tas izdodas, un pēc stundas remonta izbraucam uz Liepāju.

Liepājā ierodamies ap pulksten 19, pie Liepājas nofotografējamies un pa veloceliņu, kas ērti ved iekšā pilsētā dodamies uz centru, uz „Birojiņš Velo”. Visi ir ļoti noguruši, ko var redzēt. Sadalām mantas un dodamies uz mājām.
Nobraukti aptuveni 110 km. Kopā ceļojumā esam pieveikuši 475 km trīs ar pusi dienās, tātad vidēji 140 km dienā.

Secinājumi
Kopumā ņemot, šāds maršruts ir veicams, ja ir iepriekšēja sagatavotība, regulāri tiek braukts ar velosipēdu, jo zināma īpatnība ir tā, ka nākas sēdēt visu laiku uz velo sēdekļa. Vidēji dienā uz velosipēda tika pavadītas 12 stundas, bet ceļojums ar velosipēdu ir tā vērts, tas ir krāsaināks un tuvāks videi.

Nepieciešams arī tehniskais nodrošinājums primārām lietām, kas var gadīties – rezerves kamera, ielāpi, atslēgas u.c. Jāpadomā arī par nakšņošanu un ēdienu. Tādam braucienam ir rūpīgi jāsagatavojas, veidojot sarakstu un prognozējot vietas, kur apmesties, vajadzības, apskates objektus un citas lietas.

Kas attiecas uz to, vai maršruts ir piemērots velobraucējiem un tiešām ir EuroVelo maršrutam atbilstošs, jāteic, ka ir, bet nepieciešams izveidot un nodalīt velo joslu no brauktuves, kaut vai ar līniju. Velo josla pat nav vajadzīga plata, bet tā, lai nebūtu jābaidās no katras garāmbraucošas automašīnas. Bet no Liepājas uz Ventspili tiešām varētu izveidot veloceliņu pa veco dzelzceļa līniju, kura šobrīd ir neizmantota. Biedrības aktīvisti veiks izpētes ekspedīciju, lai vairākās vietās novērtētu faktiskās iespējas to izdarīt.

Taču pats galvenais – ir nepieciešama vēlme kaut ko paveikt, apskatīt un sasniegt, kā arī laba kompānija. Kopā ar Biedrības „Velo-redele” aktīvistiem ir sasniedzams viss, jo mēs cenšamies radīt aktīvas lietas un labāku vidi mums visiem.

Tāpēc aicinām interesentus pievienoties, lai kopīgi organizētu interesantus pasākumus un sacensības tiem, kam patīk aktīvi pavadīts laiks, lai izteiktu savus priekšlikumus par velo infrastruktūras veidošanu un attīstību.

Rakstiet: velo-redele@inbox.lv vai zvaniet 26177226 (Mārtiņš) un 26469122 (Agnis). Agnis arī saremontēs jūsu velosipēdu („Birojiņš Velo”), kas atrodas pašā pilsētas centrā kancelejas preču veikala „Birojiņš” ēkas pagrabstāvā.