Iemaldoties Līvas kapsētas ebreju sektorā, pārņem dīvaina sajūta – it kā šai vietai pāri būtu gājis tornado vai arī pilsētai, kurā atrodas šie kapi, pāri gājis mēris.

Izskatās, ka vismaz pārdesmit gadu neviens šo vietu nav apmeklējis – kapu akmens plāksnes ir vai nu sadauzītas vai pašas sadrupušas, daudzie skaistie metāla iežogojumi galīgi sarūsējuši un daudzviet arī sabojāti. Un tā izskatās nevis viena, divas, desmit kapu vietas, bet desmitiem!

Tiesa, pastaigājot ilgāk, var pamanīt arī atsevišķas kapu kopiņas, kas te uzradušās nesen. Tās ir koptas, uz kapiem nolikti ziedi, nevis kupli sazēlušas cūkpienes un citas nezāles, kā lielākajā ebreju kapsētas daļā.

Kārtīga un tīra ir arī memoriālā siena, kur iemūžināti Otrā pasaules kara laikā nošauto Liepājas ebreju vārdi. Salaboti arī šeit esošie soliņi, kas pirms gada bija daļēji satrunējuši. Taču, ejot tālāk, aiz memoriālās sienas, kur līdz pat kapsētas rietumu malai stiepjas ebreju sektors, vērojama pavisam cita aina.

Līvas kapsētas pārvaldnieks Sandris Fūrmanis nepiekrīt, ka patlaban ebreju sektors kapsētā izskatās briesmīgi.

„Tagad ir normāli. Pirms pieciem gadiem gan bija šausmīgs skats, kapus gandrīz redzēt nevarēja, visi bija ieauguši kokos un krūmos.”

Tomēr viņš nenoliedz, ka šie ir pamesti apbedījumi, kurus neviens nekopj.

Kapsētu pārvaldes vadītājs Uldis Stelmakers portālam pastāsta, ka pašvaldība apmaksājot visus sezonas kopšanas darbus – zāles pļaušanu, celiņu uzkopšanu, koku izzāģēšanu un apzāģēšanu, soliņu labošanu. Tāpat pašvaldība esot finansējusi kapu inventarizāciju un topogrāfisko uzmērīšanu, bet pirms vairākiem gadiem restaurētas ebreju kapu grāmatas un izgatavotas to kopijas.

Gan grāmatu kopijas, gan inventarizācijas dokumenti nodoti Liepājas Ebreju draudzei, kura esot tā, kas šos kapus kopj. Vai arī nekopj.

Kā noskaidroja portāls, ebreju kapi atrodas uz pašvaldības zemes, savulaik Ebreju draudzei esot piedāvāts šo zemi privatizēt un pilnībā pārņemt kapsētas daļu, kurā atrodas ebreju kapi, taču draudze atteikusies.

Tūristi no visas pasaules, kas meklē asas izjūtas, iecienījuši Karostas cietuma apmeklējumus. Taču, iespējams, ja viņi zinātu par pamestajiem ebreju kapiem Līvas kapsētā, arī šis varētu kļūt par tikpat iecienītu „tūrisma objektu”.

Jautājums tikai, vai Liepāja un Ebreju draudze ar to varētu lepoties?