Par skaistāko un izsmalcinātāko Berči laika māju Liepājā, pat par pieminekli Liepājas arhitektūras patriarham Paulam Maksam Berči dēvētā ēka Peldu ielā 44, kura ir arī oficiāli ir novērtēta, iekļaujot to valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, šodien ir namu apsaimniekotāja "LNA" un mājas iedzīvotāju aprūpē.


Ģirts Eisters, kuru pārējie dzīvokļu īpašnieki mēdz dēvēt gan par "priekšnieku", gan vienkārši par Ģirtu, bet kurš oficiāli jāsauc par "mājas kontaktpersonu", stāsta, ka ēkas uzturēšanā un atjaunošanā ieguldīts daudz, bet šobrīd dzīvokļu īpašnieki nonākuši pie skumjās atziņas, ka,


pat piepūšot vaigus, Berči 180. jubilejas gadā ar pilnu jumta restaurāciju viņi galā netiks.

Nāksies pagaidīt, lai gan celtniecības arheologs Juris Zviedrāns pirms dažiem gadiem visu ir izpētījis, bet arhitekte Ilze Mekša izstrādājusi būvprojektu, ko ar līdzfinansējumu atbalstīja arī pašvaldība, tas saskaņots arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.


Ģirts Eisters ir norūpējies, jo mājas jumts nevar ilgi gaidīt.


Namā ir tikai septiņi dzīvokļi, divos no kuriem īpašnieki uzturas epizodiski, jo viens dzīvo Somijā, otrs – Krievijā. Līdz šim "lieliskajam septiņniekam", kā varētu dēvēt nelielo dzīvokļu īpašnieku kopienu, saviem spēkiem un ar apsaimniekotāja piesaistīto Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu palīdzību, kā arī Mākslas vidusskolas (tagad LMMDV) audzēkņu un pasniedzēju roku darbu izdevies atjaunot ēkas oriģinālos, Berči zīmētos vārtus. Pirms tam zem vaļējo vārtu mūra velvēm krājušās kastu un iepakojumu kaudzes no pirmajā stāvā esošā veikala un savas vajadzības kārtojuši alus dzērāji un apkaimes klaiņojošie runči. Tagad vārti ir slēgti un pie ieejas uzstādīta sarunu ierīce.


Berči zīmētie ēkas vārti. No Liepājas muzeja krājuma.


"2018. gadā pieņēmām vēsturisku lēmumu atteikties no krāsns apkures un pievienot māju centralizētajai siltumapgādei. Iešūpojušies, pie viena izbruģējām arī mājas vārtu rūmi, durvju priekšu un pagalmu, sakārtojām lietus ūdens noteku," stāsta Ģirts Eisters.


Viens no mājas iedzīvotājiem, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš ne reizi vien teicis, ka dzīvot valsts nozīmes arhitektūras piemineklī ir interesanti un ir arī savas priekšrocības, teiksim, kad nākas aicināt avārijas dienestu, tas nemēdz kavēties. Tomēr, lai šādu namu mēģinātu savest kārtībā, vajag trīsreiz vairāk naudas nekā parastai daudzdzīvokļu mājai. Piemēram, lai saremontētu gan no kara laika šāviņiem, gan zibens cietušo jumtu,


pusgadsimtu veco un jau nokalpojušo šīferi drīkst nomainīt tikai pret vēsturiski atbilstošiem māla dakstiņiem,

kādi vēl saglabājušies uz erkera tornīša.


Erkera torņa jumts, kuram vēl saglabājušies oriģinālie dakstiņi. Ģirta Eistera foto.


Ģirts Eisters pastāsta, ka jumta restaurācijas projekts sākotnēji, kad izmaksas lēstas uz aptuveni 75 tūkstošiem eiro, sadalīts divās kārtās, bet, augot celtniecības izmaksām, visdrīzāk nāksies to sadalīt trīs vai četrās kārtās.


Jāņa Sudmaļa foto no Liepājas muzeja krājuma. 1954. gads, vēl saglabājies oriģinālais dakstiņu jumts.


"Pirmo kārtu varam segt no mājas līdzekļiem, bet, ko darīt tālāk, pagaidām nezinām," neslēpj mājas vecākais, "turklāt jārēķinās arī ar nezināmo, var gadīties, ka kāds baļķis jumta konstrukcijās ir sapuvis".


Nams Peldu ielā 44 šodien. Ģirta Eistera foto.