Jau trešo gadu Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Rīgas reģiona kolēģiem un Igaunijas mazo ostu attīstības centru piedalījās Eiropas lielākajā laivu izstādē "Boot" Diseldorfā Vācijā

Tas tiek darīts, lai veicinātu vācu un citu valstu burātāju interesi par burāšanas iespējām un piedāvājumu Latvijas un Igaunijas piekrastē, kas tiek reklamēta ar zīmolu "Austrumbaltijas piekraste" ("East Baltic Coast").

Kopumā izstādes deviņās dienās stendā uz īsākām un garākām sarunām bija piestājuši vairāk nekā 1000 interesentu, informē Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica.

Šogad izstādes apmeklētājiem tika sagatavota jahtu ostu tīkla karte un katalogs ar detalizētu informāciju par visām jahtu ostām Latvijā un Igaunijā. Stendā bija pieejami arī dažādi piekrastes tūrisma materiāli. Jāatzīmē, ka Latvijas un Igaunijas piekraste vācu un citu valstu burātājiem ir jauns galamērķis, tāpēc izveidotais jahtu ostu katalogs ir nozīmīgs solis informatīvas pieejamības uzlabošanai par burāšanas iespējām Latvijā un Igaunijā.

Izstādē aktīvu dalību ņem Pāvilostas, Ventspils un Liepājas jahtu ostu pārstāvji, jo tieši šīs  Kurzemes ostas ir kā vārti tālākam ceļojumam gar piekrasti. Vācu burātājiem ir divi maršruti, kā tie plāno savu ceļojumu uz Latviju – t.s. Dienvidu maršruts, burājot no Polijas un Lietuvas puses, vai t.s. Ziemeļu maršruts, kurā ceļojums uz mūsu krastiem sākas ar braucienu gar Zviedrijas krastiem un tad no Gotlandes salas nākamā pieturvieta ir Pāvilosta vai Ventspils. Ziemeļu maršruts ir drošāks, jo izpaliek burājums gar Krievijas, Kaļiņingradas apgabala teritorijas ūdeņiem.

Izstādes ietvaros norisinājās arī vairāki semināri un informatīvi pasākumi, kuros nozares pārstāvji dalījās pieredzē un diskutēja par jaunākajām tendencēm. Eiropas komisijas "DG Mare" pārstāvis Fēlikss Lainemanns uzsvēra mazo jahtu ostu lomu vietējās ekonomikas attīstībā – jahtu ostas noteikti var būt kā dzinulis vietējo tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībā un dažādošanā. Kā viņš norādīja: "Mums ir jāpārdod nevis burāšanas, bet vietējā galamērķa pieredze."  Tika arī uzsvērts, ka galamērķu attīstītājiem ir jādomā par kopīgu tematisku maršrutu izstrādi, ne tikai par atsevišķu punktveida galamērķu popularizēšanu. Ņemot vērā šo ieteikumu, esam jau uzsākuši sarunas par kopīgu maršrutu veidošanu ar mūsu sadarbības partneriem – Dienvidbaltijas jahtu ostu tīkla pārstāvjiem, kas aptver Lietuvas, Polijas, Vācijas un Bornholmas jahtu ostas.

Savukārt futurologs profesors Ulrihs Rainhardts akcentēja tendences, kas saistītas ar mērķa grupas – burātāju – izmaiņām. Arvien vairāk cilvēku savās brīvdienās dod priekšroku dažādībai un dažādu aktivitāšu savienošanai, piemēram, burāšanu un laivošanu vai snorkelēšanu. Profesors savā prezentācijā arī norādīja, ka demogrāfisko izmaiņu dēļ produkti un mārketinga pakalpojumi vairāk jāfokusē nevis uz ģimenēm ar bērniem, bet vienatnē burājošajiem, pāriem un senioriem, jo burātāju skaits pieaug tieši šajās mērķa grupās

Burāšanas popularizēšana Austrumbaltijā turpināsies arī citās izstādēs. Izstādēm sagatavotie materiāli - karte, ostu katalogs un Piekrastes ceļveža elektroniskā versija – ir pieejami projekta mājas lapā www.eastbaltic.eu.

Par projektu:
Jahtu ostu tīkla izveide un popularizēšana tiek veikta INTERREG Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas projekta "ESTLAT Harbours" ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Rīgas reģiona kolēģiem un Igaunijas mazo ostu attīstības centru ar mērķi - izveidot mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā, un popularizēt to kā atraktīvu galamērķi.

Vairāk par projektu šeit.