Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uzsāk īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, portālu irliepaja.lv informēja SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķu un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, projekts ir unikāls un ļaus sasniegt vairākus mērķus, gan risinot vides un ekoloģijas jautājumus Baltijas jūras reģionā, gan dzēšot to no  HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu"  saraksta, gan paverot iespējas nākotnē turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās.

Projekts tiek realizēts kopā ar Latvijas partneri – biedrību "Baltijas krasti" un Norvēģijas partneri – "Norvēģijas ūdens pētījumu institūtu". Partneru pieredze ir būtiska projekta mērķu sasniegšanai, jo ir nepieciešama zināšanu pārnese projekta veiksmīgai norisei un sabiedrības informēšanas pasākumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz vēsturiski piesārņotām vietām un to mijiedarbību ar cilvēka veselību un jūras ekoloģisko stāvokli.

Liepājas SEZ pārvalde 13. septembrī parakstīja līgumu ar biedrību "Baltijas krasti" un tuvākā mēneša laikā, pēc saskaņošanas ar VARAM, parakstīs līgumu ar "Norvēģijas ūdens pētījumu institūtu". Pārvalde vienlaikus gatavo iepirkuma dokumentāciju, lai noskaidrotu saimniecisko izdevīgāko piedāvājumu darbu veikšanai. Projekts jāīsteno līdz 2023. gada 31. decembrim, bet plānots, ka lielākā daļa piesārņotās grunts varētu jau tikt izsmelta 2022. gada būvniecības sezonā.