Saņemtie rezultāti par „Liepājas metalurga” ietekmi uz gaisa kvalitāti liecina, ka tie nepārsniedz pieļaujamos lielumus, portālu informēja Liepājas Reģionālās vides pārvalde (LRVP).

Kā jau rakstījām, 15.augustā Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektoru klātbūtnē tika noņemti divi smaku paraugi uzņēmuma „Liepājas metalurgs” emisijas avotos – no ceha dūmeņa un virs elektrotēraudkausēšanas ceha krāsns pie atveres jumtā.

Analīzes tika veiktas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā, par ko LRVP iesniegti testēšanas pārskati.

Lai noteiktu gaisa piesārņojumu un tā ietekmes zonas lielumu, pēc testēšanas pārskatu rezultātiem ar licencētu datorprogrammu ir veikta izkliedes modelēšana par sagaidāmo gaisa piesārņojuma līmeni „Liepājas metalurga” ietekmes zonā. Smaku emisiju izkliedes kartēs redzams, ka lielākās smaku vērtības ir 1,6 un 0,3 OUE/m3. Salīdzinot modelēšanas procesā iegūto smaku koncentrāciju ar 2004.gada 27.jūlija MK noteikumos Nr.626 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos“ noteikto smakas mērķlielumu, redzams, ka „Liepājas metalurga” radītais smakas piesārņojums piezemes slānī nepārsniedz nevienu no smakas pieļaujamiem mērķlielumiem (10 un 5 OUE/m3).

15.augustā ir paņemti arī paraugi gaistošo organisko savienojumu kvalitatīvai analīzei, kura parādīja, ka dominējošie paraugos ir benzols, toluols, stirols, ksilols, pentadekāns, benzaldehīds un etilbenzols. Par tām vielām, kurām ar MK 2009.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” ir noteikts gaisa kvalitātes normatīvs (benzols – gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai 5 µ/m3) vai gaisa kvalitātes mērķlielums (stirols – nedēļas 260 µ/m3 un toluols – nedēļas 260 µ/m3), LRVP uzdeva „Liepājas metalurgam” noteikt to kvantitāti dūmgāzēs. Paraugi noņemti 7.septembrī, un izkliedes rezultāti saņemti 1.oktobrī.

Novērtējot iesniegtos rezultātus, secināms, ka „Liepājas metalurga” ietekme uz gaisa piesārņojuma līmeni ir salīdzinoši niecīga – fona koncentrācijas (bez „Liepājas metalurga” ietekmes) benzolam ir 0,5-3,2 µ/m3, toluolam 0,02-4,8 µ/m3, savukārt „Liepājas metalurga” radītā lielākā piezemes vērtība – benzolam 0,0047, toluolam 0,16 µ/m3.

Lai noskaidrotu kādu ietekmi uz cilvēka veselību var radīt dūmgāzēs konstatētie pārējie gaistošie organiskie savienojumi, Valsts vides dienests lūdza Veselības inspekciju sniegt veselību ietekmējošo vides faktoru riska izvērtēšanu, balstoties uz veiktās dūmgāzu kvalitātes analīzes rezultātiem.

2.oktobrī saņemtajā atbildē sniegta informācija par katras vielas veidošanos un sastopamību, kā arī raksturota tās iedarbība uz cilvēka veselību. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no šīm vielām (7 reizes) ir sastopamas šķīdinātājos, 5 x - degvielā, 4 x – ķīmiskās rūpniecības emisijās, bet pa 3 x automašīnu izplūdes gāzēs un tabakas dūmos. Divas no vielām – dekanāls un nonanāls tiek lietotas parfimērijā, smaržu ražošanai un kā pārtikas piedeva.

Veselības inspekcijas vēstules beigu daļā ir apkopojums: „Jāatzīmē, ka šo gaistošo organisko savienojumu, kas pārsvarā izplatās gaisā zemā un ļoti zemā koncentrācijā, kopējā iespējamā ietekme uz apkārtējiem iedzīvotājiem ir galvenokārt saistīta ar nepatīkamu smaku izplatību, kas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un atkarībā no atsevišķu ķīmisko sastāvdaļu koncentrācijas var nelabvēlīgi ietekmēt elpošanas orgānu sistēmu, izraisot deguna, rīkles gala kairinājumu, aizsmakumu, klepu, astmas lēkmju paasinājumus, alerģiskas reakcijas, kā arī veicināt vispārēju nogurumu, bezmiegu, pavājinot organisma pretošanās spējas augšējo elpceļu infekcijām. Uzskatām, ka, lai noskaidrotu minēto gaistošo organisko savienojumu iedarbību uz veselību, to koncentrācijas ir jānosaka dzīvojamās zonās, bet ne emisijās”.

Citā vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai „Par Rīgas brīvostas teritorijā esošā piesārņojuma radīto ietekmi uz cilvēka veselību” Veselības inspekcija skaidro, ka, piemēram, benzola līmenis iekštelpās ir lielāks nekā ārā un it sevišķi to palielina tabakas dūmu klātbūtne.

Informācija par smaku un gaistošo organisko savienojumu ietekmi uz iedzīvotāju veselību ir atrodama arī Veselības inspekcijas pārstāves Ievas Rabovičas skaidrojumā publikācijā „Smakas var negatīvi ietekmēt Sarkandaugavas iedzīvotāju veselību” TVNET mājas lapā.
   
Atputekļošanas iekārtas palaidīs martā
Lai risinātu jautājumu par emisiju samazināšanu, “Liepājas metalurgs” piesaistījis metāllūžņu uzkarsēšanas iekārtu uzstādītājfirmu “FUCHS Tecnology AG”.

19.septembrī LRVP direktore Ingrīda Sotņikova un viņas vietnieks Roberts Bērziņš tikās ar firmas tehnisko direktoru, kurš iepazīstināja ar trīs aplūkotām metodēm smaku samazināšanai, plašāk raksturojot izvēlēto – termiskā dūmgāzu apstrāde ar HTB sistēmu un atputekļošanas sistēmas optimizācija.

LRVP ir saņēmusi HTB sistēmas ieviešanas un atputekļošanas sistēmas optimizācijas grafiku, kurā redzams, ka pēc iekārtu izgatavošanas un piegādes „Liepājas metalurgam”, tās varētu tikt uzstādītas 2013.gada janvārī, bet palaistas – marta sākumā.

„Liepājas metalurgam” 2009.gada 5.jūnijā izsniegtajā A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā Nr.LI-09-IA-0005 nav paredzētas gaistošo organisko vielu emisijas no elektrokausēšanas ceha, tādēļ par šīm emisijām uzņēmumam būs jāsamaksā desmitkāršs dabas resursa nodoklis.

Liepājas RVP līdz 2013.gada 15.aprīlim ir uzdevusi “Liepājas metalurgam” iesniegt iesniegumu grozījumu veikšanai A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā, lai atspoguļotu visas izmaiņas tehnoloģijā un izvērtētu iespējamo smaku izplatību apkārtnē, iekļaujot visus faktiskos emisiju avotus un emisijas no neorganizētiem emisijas avotiem.

Pirms grozījumu veikšanas atļaujā “Liepājas metalurgs” rīkos sabiedrisko apspriešanu, kurā ikviens ir laipni aicināts izteikt savu viedokli.