Lēmums par apkures sezonas uzsākšanu nemainīgi ir pašu iedzīvotāju ziņā – lai pieslēgtu apkuri, ir jāvēršas pie savas mājas apsaimniekotāja vai pārstāvja, kurš ir atbildīgs par apkures nodrošināšanu ēkā. Piemērotākais laiks, kad uzsākt apkures sezonu, ir ārgaisa temperatūrai samazinoties līdz aptuveni +10 grādiem, jo tas ir laiks, kad dienā vēl ir pietiekami silts un apkure nav nepieciešama, savukārt vakarā un nakts laikā, temperatūrai pazeminoties, iespējams uzsākt siltumenerģijas izmantošanu pēc nepieciešamības, tādējādi izvairoties no drēgnuma un mitruma mājokļos,

Ēku individuālie siltummezgli nodrošina iespēju, ka siltumenerģija tiek patērēta tikai pie noteiktas ārgaisa temperatūras, ko izvēlējušies un siltummezglā ieregulējuši paši iedzīvotāji vai namu apsaimniekotājs, savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgls automātiski izslēgsies un siltumenerģija netiks patērēta.

Uzsākot apkures sezonu, mājām, kurās ir uzstādīti individuālie siltummezgli (ISM), ja sistēma ir sakārtota un darbojas režīmā, kādu paredz tā ekspluatācija, atliek tikai precīzi ievadīt darbības parametrus – vēlamo temperatūru dzīvokļos un ISM patstāvīgi nodrošinās uzstādījumus automātiskajā režīmā.

Nenoliedzami, divas galvenās lietas ir pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls un ēku tehniskais stāvoklis. Taču ir arī virkne nosacījumu, ko ikdienā katrs var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:

• mēbeļu izvietojums – neaizsedziet radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē. Pārliecinieties, lai aizkari nebūtu pārāk gari un neaizsegtu radiatorus. Savukārt naktī aizveriet žalūzijas, ja jums tādas ir;

• gudra vēdināšana – būtisks aspekts apkures sezonā (īpaši vīrusa laikā) ir nepieciešamība regulāri vēdināt telpas. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, aizgrieziet radiatoru regulatorus, taču, kad vēdināšana pabeigta, ieslēdziet radiatorus atpakaļ. Aukstā laikā neatstājiet ilgstoši atvērtus logus un balkona durvis. Bez vajadzības neturiet atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;

• noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;

• gudra apsildīšana – pamēģiniet samazināt temperatūru telpā. Samazinot temperatūru telpā par 1 grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir 20 līdz 21 grāds. Turklāt nav nepieciešama vienāda temperatūra visā ēkā – guļamistabā, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās neuzturaties bieži, temperatūra var būt zemāka.