Līdz 8.jūlijam vēl iespējams izteikt savu viedokli par plānoto vairāk nekā 40 koku nociršanu, kas saistīta ar estrādes "Pūt, vējiņi!" pārbūvi.

Otrdienas, 26.jūnija, pievakarē publiskās apspriešanas informatīvās sapulces laikā neliels liepājnieku pulciņš kopā ar pašvaldības izpilddirekcijas, Būvvaldes un Apstādījumu uzraudzības komisijas locekļiem komisijas vadītājas Lauras Šteinbergas-Stilbiņas vadībā izstaigāja koncertestrādes un dārza teritoriju, dabā apskatot visus izciršanai paredzētos kokus un izvaicājot amatpersonas.

Uzklausot galveno arhitektu Induli Kalnu un izpilddirektora vietnieku Didzi Jēriņu, klātesošie guva priekšstatu par iecerētajām pārmaiņām. Esošie paaugstinājumi, bruģakmeņu atbalsta sienas, betona terases, metāla žogi – to visu pārbūves laikā plānots nojaukt, lai estrādes apkārtējo teritoriju iekļautu parka vidē, lai tā ikvienam būtu pieejama ikdienā. Ar pagaidu žogu teritoriju ierobežos tikai īpašos gadījumos, kad paredzēts kāds lielāka mēroga notikums. Pašu estrādi iecerēts mazliet paplašināt (uz sāniem), labākas pārredzamības dēļ par vienu metru augstāk pacelt esošo vienslīpnes jumtu un četru esošo stabu vietā iztikt ar diviem. Skatītāju daļu bez betona paaugstinājumiem veidot tā, lai tā pakāpeniski nedaudz paceltos aizmugures daļā. Estrādes paplašināšana uz abām pusēm un teritorijā esošo atbalsta sienu un paaugstinājumu nolīdzināšana ir tie iemesli, kāpēc jāretina koncertdārza "mežs".

Kā skaidroja Laura Šteinberga-Stilbiņa, vadoties pēc SIA "Labie koki eksperti" dotā vērtējuma, tikai daži no nozāģēt paredzētajiem kokiem ir bez kādas redzamas vainas, lielākā daļa ir ar dažādiem defektiem – trupi, virspusēju sakņu sistēmu, stipri sasvērušies utt. Vides aktīviste Inese Eistere, kas arī piedalījās sapulcē, gan vairākkārt norādīja, ka "nekur citur Eiropā nezāģē nost zaļoksnus kokus".

Skaidrs, ka, redzot zaļojošo koku krāšņo lapotni, ir žēl, ka tie lemti nociršanai. Tomēr tikpat skaidrs arī tas, ka "Pūt, vējiņi!" jau gadus desmit ir kritiskā stāvokli, nepievilcīgi, drūmi, varētu pat teikt – nožēlojami. Šobrīd liepājniekiem ir jāizvērtē visi "par" un "pret", un jāteic izšķirošais vārds "koku skaitīšanā". No tā, kādi būs aptaujas rezultāti, atkarīgs turpmākais projektētāju darbs. Par to, ka būvprojekts noteikti būs, pilsētas galvenais arhitekts nešaubās, atklāts ir tikai jautājums, kāds būs projekta risinājums, jo tas tieši atkarīgs no sabiedriskās apspriešanas.

Bet, ja būs būvprojekts, vai sekos arī būvniecība? Ar pašvaldības budžeta rezervēto summu varētu nepietikt. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš irliepaja.lv gan apgalvoja, ka "ir iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu" un projektēšanas uzdevumā arhitektiem dotas norādes meklēt vienkāršākus, racionālākus risinājumus.

Ar sīku nocērtamo koku aprakstu jebkurš var iepazīties domes mājaslapā, un tur arī aizpildīt aptaujas anketu.

Jau vēstīts, ka "Pūt, vējiņi!" teritorijā plānots likvidēt 18 parastās kļavas, 8 āra bērzus, 6 liepas, 2 papeles, 2 parastos pīlādžus, 1 osi (tā kā šis koks izrādījās reti sastopamais pelēkais valrieksts, ko, vērtējot bezlapu situācijā, speciālisti nebija atpazinuši, tas tomēr tiks atstāts – irliepaja.lv), 1 vilkābeli un 5 Kaukāza plūmes. Tātad pavisam 42 kokus. Šobrīd tie visi iezīmēti ar numuriem un apsieti ar auklu, dažam arī uzvilkts balts krusts.

Nav plānots kokus tikai izzāģēt, paredzēts arī papildināt dārzu ar 23 jauniem kokiem (vairāk būšot priežu) un dekoratīviem stādījumiem – graudzālēm, ziemcietēm un citiem augiem, kas tuvi jūrmalas kāpu biotopam, un ko visus kopā apvieno koncepcija par tēmu "iedzintarojumi".

Kokus vērtēja SIA "Labie koki eksperti", pie estrādes un dārza pārbūves strādā pieredzējusi parku un kultūrvēsturisku objektu projektēšanas kompānija SIA "Livland Group" arhitekta Mikus Lejnieka vadībā, respektējot arhitekta Agra Padēļa-Līna izstrādātās pārbūves vadlīnijas.