Liepājnieki sociālajā vietnē Facebook, arī šaurākā grupā "Liepājas pilsētvide" aktīvi diskutē gan par Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunā korpusa, gan koncertdārza "Pūt, vējiņi!" arhitektoniskajiem risinājumiem, un nupat jau arī par pilsētas attīstību 2021. – 2027. gadā.


Ja LMMDV jaunceltnes vietā jau redzami pamati, tad koncertdārza pārvērtības pagaidām vēl ir būvprojekta stadijā – tātad rezultāts vēl ietekmējams.

Irliepaja.lv savu viedokli par gaidāmo pārbūvi lūdza izteikt diviem, kuri nav iesaistījušies Facebook diskusijā, – Liepājas līdzšinējam galvenajam arhitektam Indulim Kalnam kā profesionālim un nesen arī amatpersonai, kā arī vicemēram Gunāram Ansiņam kā idejas virzītājam un pašvaldības atbildīgajam par attīstības projektiem.

Taču vispirms ar autores atļauju ieskats Facebook diskusijā izteiktajos viedokļos. 

Indra Ķempe, diskusijas rosinātāja (lūdzam ņemt vērā, ka autore nelieto lielos sākumburtus – irliepaja.lv): pirms nedēļas fotografēto koncertdārzu no sniega tukšā Liepājas decembra skopajā dienasgaismā, kad citur Latvija bija kupenās, ietvītoju ar saukli: "pūt, vējiņi, dzen sūniņu!". aktīvais Armands pretim painteresējās par tā rekonstrukciju, atsaucoties uz nesenu publikāciju. ko viņš domā? ieguglēju. par augustā apstiprināto projektu liepājnieki bija varējuši uzzināt tikai no vienīgā medija pilsētā, kurš ziņu formāli ilustrējis ar attēlu no mapes redakcijas arhīvā. pārpublicētajā preses relīzē redzamākais fakts ir finanses, protams. "ļoti izsmeļošs raksts. kas taps, kā izskatīsies, cik laika prasīs, cik maksās," kāds paironizējis komentārā. tas pats nekas, kad drīz ziņo par būvniecības cenām. Dienas Biznesa vietnē ieraugu projekta ģenerāluzņēmēja Livland Group primitīvās vizualizācijas, ar izbrīnu iekopēju te, draugu draugi dalās tālāk.

"tiešām kvalitatīva arhitektūra beigusies kā šķira, un mēs kultūrvidē pārejam pie šķūnīšiem?" pēc skaidrojuma taujā gaismu mākslinieks Mārtiņš.


reakcijā virknējas sašutušas sejiņas un dzēlīgas frāzes: "kā Depo āra noliktava" "drīzāk pēc kosmētiskā remonta" "budžeta ķeksis" "fotošopēti vecie Pūt, vējiņi!" "pilnīgs bezvējš" "čiks".


"tikai pilsētas arhitekta iedrošināti, to virzījām uz priekšu!" Pūt, vējiņi! ir viens no 7 objektiem ERAF līdzfinansētajā projektā Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem, kā ietvaros jau atjauno Trīsvienības katedrāli, Liepājai sadarbojoties ar Grobiņu, Nīcu, Pāvilostu, citiem. "pašvaldībai nav iespējas aizņemties, bet projekts ir jārealizē līdz 2021.gada pavasarim, citādi riskējam ar tā visa korekcijām un naudas atmaksu!" šobrīd nepietiek pat ekonomiskajai koncertdārza pārveidei, un tādos nosacījumos vicemērs Atis vēl ar Induli un citiem domniekiem meklējuši izeju. [..]

no jaunākā projekta dokumentācijas noskaidroju, ka tam piesaistīts arhitekts Mikus Lejnieks, kura biroja mājaslapā nekā no konkrētā nav. uzrakstīju, un viņš atsaucās: "pagājušā gada sākumā Livland Group, ar ko reizēm mēdzu sadarboties, vinnēja projektēšanas iepirkumu, balstoties uz Padēļa-Līņa skici, kas paredzēja faktiski to pašu situāciju ar nelieliem uzlabojumiem. sākot projektēt un iesaistot akustiķi, nonācām pie pilnīgi jaunas koncepcijas: puscaurspīdīga jumta ažūrās metāla konstrukcijās no šobrīd ārpus Latvijas plaši izmantota materiāla — augstas veiktspējas stikla šķiedras auduma. lielākās pārmaiņas skars teritoriju." tā risināta kā Jūrmalas parkā iekļauta brīvas piekļuves zona. par 43 koku izciršanu tajā liepājniekus informēja gan.

jau ar pamatuzdevumu Liepājas pašvaldība bija noteikusi projektētājam ievērot esošā būvapjoma kompozīciju no arhitekta Agra Padēļa-Līņa 2017.gada vadlīnijām, kas ir autors 1964.gadā celtās daļēji slēgtās akustiskās koncertzāles 1989.gada paplašinājumam ar brīvdabas terasēm.

Mikus sevis darbu vērtē kā labu un cer, ka oriģinālā apjoma plastiskā operācija tiks veikta. tomēr tā publicitātē nav ieinteresēts pat sava portfolio mērogā, jo — tāpat kā lielākā daļa kolēģu — objektos cenšas izdarīt labāko, karojot ar būvvaldēm un mēģinot pārliecināt pasūtītājus. bet nezina, kāpēc Liepāja "šo plaši nereklamē."

Daži sekojošie komentāri:

Ivonna Kalita (Gunāram Ansiņam): lūdzu atrodiet liepājai kādu labu, profesionālu mākslinieku! lūdzu!

Ainars Alžāns: Ar šādu sniegumu, agrāk nebūtu iespējams pabeigt mākslas skolas 2. kursu. Slaidiņš izmestu, kā bezcerīgu nejēgu kompozīcijā.


Indra Ķempe: Ainar, līdzīgi Tu biji iekomentējis par pludmales burtiem. un? tie stāv uzslieti, āži tos tiražē pa internetu, tāpat kā LMMDV piebūvi ceļ. Lielajā fosforā mācās nākamie tādi, kas, sūdu ar visu ķermeni uzsūkuši, paši tādu vairos, - domās, attieksmē, rīcībā, darbos. un cels sūdu vēl. tāpēc ka valsts iepirkuma sistēma legāli ļauj nonākt pie lētiem projektiem. un prasīgie, un talantīgie tik turpinās komentēt internetos, ja?


Ainars Alžāns: A ko darīt? Un kā.
 
Ainars Alžāns: Es gribētu redzēt, kā tas īsti notiek? Sēž domes speciālisti un tiešām visiem patīk šāds projekts? Taisām augšā? Un vai šoreiz pa visiem nevar šo ārprātu apturēt?


Vēl daži Facebook komentāri:
Arm And's Būmanis: Godīgi, ja vērtē šo vizualizāciju, tikai viens vārds: materiāli! Izskatās izvēlēts budžeta variants, bez koncepcijas, paši lētākie. [..] Sirds sažņaudzas... jo šī nav pagaidu būve.. Tā ir vieta!

Mārtiņš Feldmanis: Paldies, Indra Ķempe, par lielākas skaidrības ieviešanu šajos noslēpumainajos projektu labirintos!

Ieva Rubeze: Šis žogs ir lieliska vizītkarte visam, kas seko iekšpusē...

Ieva Rubeze: ...man gan žogs šķiet visai neglīts privātmāju rajona "radošuma" paraugs ar tipveida betona stabiņiem. Gribēju teikt, ka kāds žogs, tikpat neveiksmīgs projekts koncertzālei.

Sintija Vaivade, arhitekte: Šeit atkal nav bijis arhitekts!!!

Indra Ķempe: lūdzu, precizē, kā Tu to domā?! AR daļas arhitekts ir Mikus Lejnieks, akustiķis - Andris Zabrauskis, būvprojekta vadītājs - Ēriks Cērpiņš.

Sintija Vaivade: pēc publicētās bildes tāds iespaids rodas... paldies par info, kurš manu viedokli nemaina :((

Ivonna Kalita: ko lai dara? totāls sviests!

Atbildes portālam irliepaja.lv


Gunārs Ansiņš:
– Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" ir leģendāra un liepājniekiem emocionāli ļoti nozīmīga vieta Liepājā, tādēļ saprotams un pamatoti, ka šobrīd sabiedrībā notiek diskusija par iecerēto pārbūves projektu. Es domāju, līdzīgi kā ar katru lielāku pilsētbūvniecības projektu, sabiedrībā vienmēr būs daļa, kurai arhitektu piedāvātais risinājums liksies simpātisks un atbilstošs, bet būs arī daļa, kurai tas nepatiks. Taču svarīgākais – ka šī teritorija ir pelnījusi sakārtošanu.


Estrāde un ap to esošā teritorija šobrīd ir tehniski nolietotā stāvoklī un būtībā ekspluatācijai neatbilstošām konstruktīvām un funkcionālām īpašībām. Tieši tādēļ jau pirms vairākiem gadiem lūdzām arhitektu Agri Padēli-Līnu izstrādāt vadlīnijas koncertdārza atjaunošanai, ņemot vērā, ka viņš vadīja arī iepriekšējo koncertdārza "Pūt, vējiņi!" rekonstrukciju astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.


Par termiņiem pilnīgi precīzi šobrīd vēl nevaram runāt, taču pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu par koncertdārza "Pūt, vējiņi!" rekonstrukcijas būvdarbiem, piedāvājumi ir iesniegti, bet šobrīd vēl notiek pretendentu izvērtēšana, līdz ar to tuvākajā laikā būs zināms būvnieks.


Pēc projekta, pašai pārbūvei ir paredzētas 450 dienas.

Indulis Kalns:
– Bez vēsturiskā konteksta nevar vērtēt šo pēdējo būvprojektu, kas risina koncertestrādes "Pūt vējiņi" pārbūvi! Kāpēc tas ir tāds un kāpēc ir tā, kā šobrīd ir? Projekta ideja velkas jau no 2011. gada, kad pēc domes koalīcijas politiķu pasūtījuma tika izstrādāta mega programma koncertestrādes pārbūvei. Projektu izstrādāja arhitekts Andris Kokins. Mega projektam bija atbilstošas mega izmaksas. Desmit miljonu projekts tika mazināts līdz 6 miljoniem, mazāk nesanāca, tad uzbūvēja koncertzāli un loģiski, ka "Pūt vējiņu" projekts tika aizmirsts.


Rezultāts bija nauda vējā un tukši solījumi liepājniekiem.


Pa vidu bija centieni atjaunot koncertestrādi iepirkumā, kurā uzvarēja Daugavpils kompānija "Rempro", atkal tukšs. Pēdējais "Pūt, vējiņi!" atjaunošanas mēģinājums – "saprecināt" ar Sv. Trīsvienības katedrāles un Pētera I namiņa restaurācijas un pārbūves projektiem, atstājot "Pūt, vējiņiem!" tikai miljonu eiro.


Ar to arī viss ļembasts sākās. Jo visi trīs projekti ir sasieti buntītē, projekts valsts līmenī pieteikts, atpakaļceļa nav – atteikties nevar. Apsaimniekotājs – Latviešu biedrības nams – mazināja apjomus, cik spēja. Dome pieaicināja arhitektu Agri Padēli-Līnu, lai izstrādātu pārbūves vadlīnijas, jo Agris jau iepriekš bija izstrādājis koncertestrādes pārbūves. Iepirkumā par būvprojekta izstrādi uzvarēja lētākais piedāvājums – SIA "Livland Group", kas pieaicināja pazīstamu, atzītu arhitektu – Miku Lejnieku.


Rezultāts, kuru šobrīd vērtējam, ir mantojums šodienas politiķiem.


Vai mēs gribētu labāku, pārsteidzošāku, unikālu, mūsdienīgākā formveidē risinātu būvprojektu? Jā. Bet, vai tam ir nauda? Nē, naudas nav.


Taču estrādes konstrukcijas ir nokalpojušas – nogurušas un bīstamas, un tās ir jādemontē. Jumts ir kritiskā stāvoklī. Arī no akustikas un pārredzamības viedokļa estrāde ir neveiksmīga. Bruģis ir jāliek atpakaļ uz ielām, nevis sienās.


"Pūt, vējiņi!" ir latviešu rokmūzikas vēstures daļa, kaut kam tur ir jābūt. Jautājums tikai, vai ir nepieciešams tik vērienīgs objekts? Mums ir "Lielais dzintars", mums ir Dienvidu forti un citas vietas, kur vajadzības gadījumā var uzstādīt pārvietojamu estrādi – pat mega koncertiem. Savulaik rosināju nojaukt esošo nokalpojušo struktūru un atjaunot parka vidi ar nelielu mūsdienīgas arhitektūras estrādi vasaras sezonai, paredzētu nelieliem brīvdabas koncertiem, līdzīgi kādi pēdējos gados notiek J.Čakstes laukumā un pie Gulbju dīķīša.


Politiķu domāšana ir citāda, viņiem vajag kaut ko lielu, milzīgu, iespējams, šovu.

 
Uzziņa (skaidrojošais apraksts)
Koncertdārzs vēsturiski projektēts un būvēts 20. gs. 70-os gados kā akustiska brīvdabas daļēji slēgta koncertzāle. Tā ir attiecīgā būvniecības perioda unikāla, harmoniska un parka mērogam atbilstoša celtne ar kultūrvēsturisku nozīmi.  Koncertestrāde izbūvēta Jūrmalas parka reljefa ieplakā. Ar skatītāju zālei pārsegtu telpisku jumta apjomu, kas balstīts uz skatuves - ģērbtuvju būvapjomu un ar stiklotām sānu sēdvietu terasēm, ansamblis veido vienotu tektonisku valodu kā lakoniska būvapjoma balstkonstrukcija ar vienkāršu siluetu un apdares faktūrām.


Sākotnēji ēkā izbūvētas nelielas ģērbtuves, administratīvās telpas, ēka daļēji pieslēgta inženierkomunikācijām. Teritorijas paplašinājumu kā koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" ieguva 20. gs 90-os gados. Tolaik koncertestrādei tika pievienota papildu teritorija, tajā izbūvētas papildu stāvterases un teritorijas labiekārtojums.


Būvprojekta izstrādātājs ir SIA "Livland Group", ģenplāna un arhitektūras daļas izstrādātājs SIA "Lejnieku projektēšanas birojs’’. Darbs izstrādāts uz 2017. gadā projektētajām arhitekta Agra Padēļa-Līna vadlīnijām.


Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" būs izmantojams kā vasaras koncertestrāde. Ēkas kopējā platība ir 1833 m². Kopējā zemesgabala platība – 22 162 m².


Skatītāju vietu skaits – 1441 sēdvieta, no kurām:
centrālajā daļā 706 sēdvietas;
centrālajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem 34 sēdvietas;
sānu terasēs 207 sēdvietas;
gala terasē 441 sēdvieta.


Koncertdārza ārējā teritorija risināta kā Jūrmalas parka teritorijā integrēta brīvas piekļuves zona. Tiks nojaukti koncertdārzu ietverošie žogi un barjeras, koncertdārzu integrējot Jūrmalas parka teritorijā un sasaistot ar pludmales piekrastes zonu, kā arī nodrošināta pilnīga vides pieejamība, pārplānojot laukumus un celiņus.


Koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūve tiek īstenota sadarbības projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Šobrīd projekta ietvaros pieejamais finansējums koncertdārza pārbūvei ir 1 100 000 eiro (t.sk., ERAF līdzfinansējums 800 000 eiro un valsts budžeta dotācija 35 294,12 eiro).


Veicot koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūvi un pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tiks nodrošināta iespēja organizēt kvalitatīvus brīvdabas pasākumus un koncertus lielākam apmeklētāju skaitam, nekā līdz šim, kā arī tiks nodrošināti komfortablāki apstākļi māksliniekiem un skatītājiem. Teritorijas labiekārtojums nodrošinās ērtāku piekļuvi koncertdārzam un pludmalei.

(Avots: Liepājas dome)