Liepājas Būvvaldes rīkotajā pludmales plānojuma metu konkursā par labāko atzīts darbs ar nosaukumu „K.A.I.J.A.”. Galvenais arhitekts uzskata: ar šo piedāvājumu var strādāt tālāk.

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa uzvarētāji ir SIA „CORE projekts”, SIA „Veido vidi”, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, marketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

Par to piektdien, 27.septembrī, pēc metu konkursa devīžu slēgto aplokšņu atvēršanas, paziņoju konkursa žūrijas priekšsēdētājs, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

Uzvarētāji ir iesnieguši darbu ar devīzi „K.A.I.J.A.” (komandas dalībnieku vārdu pirmie burti), ko žūrija atzinusi kā labāko.

„Šī metu konkursa piedāvājuma autori ir uztvēruši konkursa uzdevumu pēc būtības, uzskatāmi un izvērsti, atbilstoši konkursa nolikumam, ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,” atzīmē Kalns.

Galvenais arhitekts ir pārsteigts par ieguldītā darba apjomu, attieksmi un ieinteresētību, gatavojot šo piedāvājumu. Viņš uzskata, ka "ar šo komandu var turpināt strādāt". To, ka piedāvājumā jūtams spēcīgs komandas darbs, atzina arī žūrijas loceklis Arvīds Vitāls.

Ar metu konkursa rezultātiem oktobra sēdē tiks iepazīstināti Attīstības komitejas deputāti, kuriem jālemj par projekta tālāko virzību un konkursa uzvarētāju pieaicināšanu pludmales tematiskā plānojuma izstrādei.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, uzvarētāji saņems Ls 4000 no konkursa balvu fonda.

Planšetes ar konkursa uzvarētāju piedāvājumu šā gada Arhitektūras dienu ietvaros, no 1.oktobra, vienu mēnesi, būs apskatāmas pilsētas domes foajē.

Jebkurš interesents varēs izteikt savu viedokli par  „K.A.I.J.A.” piedāvājumu.

Konkursā otrā vieta piešķirta SIA „Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, kurā apvienojušies 11 arhitektūras, plānošanas un citu nozaru profesionāļi un kuri izstrādājuši un iesnieguši metu ar devīzi „SEA B MOLS”.

Pēc Kalna domām, viņi konkursa objekta – pludmales attīstību – piedāvā risināt kā starpdisciplināru pasākumu kopumu „Radi Liepāju!”, kurš aizgūts no līdzīga pasākumu cikla „Radi Rīgu!”.

„Šis piedāvājums vairāk orientējas uz izzināšanu, apzināšanu, veicināšanu, kopradīšanas procesu pirms tematiskā plānojuma uzsākšanas, taču tajā ir mazāk praktisku ieteikumu, kas ļautu virzīties uz priekšu paša plānojuma izstrādē,” vērtē Kalns.

Kā sacīja Vitāls, otrās vietas ieguvēju piedāvājums vairāk ir "literatūras studijas tipa, ar ļoti daudziem neatbildētiem jautājumiem", salīdzinot ar to, „K.A.I.J.A.” ar savu piedāvājumu "ir soli priekšā".

Saskaņā ar konkursa nolikumu SIA „Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS” no balvu fonda saņems Ls 2000.

Pašvaldība konkursu izsludināja 3.jūnijā. Pretendenti konkursam varēja pieteikties līdz 30.augustam.

Konkursā pieteicās tikai divas komandas.

Kā portālam sacīja Kalns, iemesli kāpēc tik maz, ir vairāki – gan Latvijas arhitektu „piedalīšanās/nepiedalīšanās konkursos kā tādos”, gan salīdzinoši mazais balvu fonds un varbūt arī – karstā vasara.

Savukārt uzvarētāju pārstāvis Atis Caune portālam atzina – tas, kas citus varbūt atturēja, ir ļoti kompleksais uzdevums, kas lika apvienot vienā komandā diezgan dažāda profila cilvēkus. Iespējams, viens no „K.A.I.J.A.” panākuma iemesliem arī ir tas, ka izdevies apvienot šādus cilvēkus, domā Caune.

Pludmales tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2014. gada maijam, un tā galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Kā portālam sacīja Kalns, praktiski uzlabojumi pludmalē varētu sākties ne agrāk kā 2015.gadā.

Būvvalde aprīlī un maijā rīkoja iedzīvotāju interneta aptauju „Mani ieteikumi Liepājas pludmales attīstībai”. Aptaujas rezultāti tika pievienoti konkursa materiāliem.

Konkursa uzvarētāju pārstāve Kristīne Dreija atzina, ka aptaujas rezultāti ļoti noderējuši piedāvājumu izstrādē. Taču viņa arī neslēpa, ka būtu bijis daudz grūtāk strādāt, ja tika labi nepazītu Liepāju un pludmali (Kristīne ir liepājniece).
 
Lai sagatavotu savu piedāvājumu, devīzes „K.A.I.J.A.” autori vairākas reizes apmeklējuši Liepājas pludmales, Karostu, centušies saprast pilsētnieku sajūtas, intereses un vajadzības. Dreija uzskata, lai attīstītu pludmali, vispirms ir jāņem vērā vietējo intereses, „tikai tad, ja vietējie jutīsies labi, šeit labi jutīsies arī tūristi, un būs iespējams attīstīt starptautiskas nozīmes pasākumus”.

Liepājas pludmale sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.

Uzziņa
Liepājas pludmale atpazīstamību ieguvusi 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta.

1870. gadā jūras piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu.

1902. gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam, kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi.

1886. gadā jūras krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš 2005. gada ir “Piejūras slimnīca”.