Tā arī ir – lai kurš sevi sauktu par "Mājas" saimnieku šodien vai rīt, no Liepājas panorāmas tā nezudīs tik un tā. Un tas ir galvenais.

VEIKALS MĀJA, Vecā ostmala 24, ARHITEKTS AGRIS PADĒLIS–LĪNS, 2001.
Liepājas arhitektūras 1999.–2001. gada labākā vēsturisko ēku pārbūve.
FOTO: ZIEDONIS SAFRONOVS
TEKSTS: LIENE ZĪVERTE, VSAA Kontaktu centra vadītāja

Pēc faktiem, kas aizņemti no vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa kunga izklāsta, "Māja" esot celta 1871. vai 1872. gadā tūlīt pēc Liepājas – Romnu dzelzceļa līnijas atklāšanas. Pēc dzelzceļa satiksmes uzsākšanas Liepājā no Ukrainas ieveda milzīgus labības apjomus. Vecās ostas noliktavas, no kurām lielākā daļa tagad nojauktas, bija pilnas. Šīs četras neuzcēla tukšā vietā, bet gan blakus 19. gadsimta 50. gados celtajam siļķu brāķim. Tas patiešām bija paredzēts norvēģu siļķu glabāšanai. Mucas nāca iekšā no liepājniekiem nu jau atkal pazīstamā Rogalandes apgabala. Vienā vedumā bija 20 tonnu, un navigācijas sezonā Liepājā ienāca ap 25 kuģiem.

Ir avoti, kuri norāda, ka mēbeļu veikals "Māja" iekārtots ap 1860. gadu celtajā siļķu brāķētavā, kur 20. gadsimta 20. gados atradās Liepājas cirks, un blakus esošajā, 20. gadsimta sākumā celtajā labības spīķerī, kurā līdz pat 90. gadiem atradās noliktavas.

Ņemot vērā, ka noliktavai daži gadi – šur vai tur – lielu lomu nespēlē, nav jau tik būtiski, tieši kurā gadā celtas. Būtiski, ka, pateicoties jaunā īpašnieka un arhitekta kopdarbam, vecie spīķeri nesagruva, nenodega, un pa ķieģelim netika izvazāti, kā liela daļa Liepājas industriālā mantojuma.

90. gadu sākumā un vidū vecie spīķeri ostmalā bija nezālēs ieaudzis vēsturiskais mantojums, kuru par labu esam atzina vien kāds direktoriņš rīkotājiņš, lai veiksmīgi paslēptu no muitnieku modrās acs ne visai legālu preču kravu, kā arī svīres un baloži. Lielāka sabiedrības uzmanība tam tika pievērsta, rīkojot Mākslas dienu pasākumu – ar vairākām izstādēm, deju mūziku, leģendārā "U.t.t." klubiņa izbrauciena bāru.

Tagadējā veikala "Māja" spīķerī vienīgo reizi tika izstādīti Zāmu ģimenes dārgumi – visai savdabīga stila gleznas, ko 1996. gadā Jūras spēku Mācību centrs saņēma dāvinājumā no Zāmu ģimenes radinieka Jāņa Lamberta, kuram bija uzticēts parūpēties, lai kolekcija nonāktu brīvā Latvijā un tiktu uzdāvināta valstij. Atmiņā joprojām palikuši iespaidīgie formāti, kas pie sijām stiprināti, lēni pland vējā, saulstariem rotājoties tajos attēloto kailo jaunavu miesās. Tad aizsākās runas, ka vajadzētu te kultūras vidi radīt, ka laba vieta izstāžu zālei vai klubam. Jā, bet kur ņemt naudu rekonstrukcijai?

1998. gadā pēc veiksmīgas pirmās kārtas rekonstrukcijas tika atvērts veikals "Māja". Vēl pēc diviem gadiem tam tika pievienots blakus esošais spīķeris. Par galarezultātu saņemtas vien labas atsauksmes gan no pilsētniekiem, gan profesionāļiem [reta parādība mūsdienās!]. Kā piemēru varu citēt arhitektu Andreju Holcmani laikrakstā "Diena": "Ēku komplekss radies pakāpeniskas rekonstrukcijas ceļā, jo nelielajā kvartāliņā apvienotas dažādas ēkas. Šis veikals pašā pilsētas centrā nešaubīgi ir ieguvums pilsētai. "

Protams, kultūras ļauži varēja tikai nopūsties: tik labas telpas, bet ne mums, ne mums… Taču nebija tik ļauni, jo Ivara Kesenfelda sirds nekad nav bijusi cieta pret daiļajām mākslām. Drīz vien, mēbeles pabīdot malā, tika iekārtota arī mākslas galerija. Kā visiespaidīgākā prātā palikusi studijas "Liepava" 50. jubilejas izstāde, kam telpu plašums ļāva izlikt 400 rokdarbnieču darbus.

Trekno gadu gals atnesis pārmaiņas veikalā tirgojamo preču klāstā un telpu izmantojumā, bet tas laikam nav tik svarīgi, jo – kā jau minēju – daži gadi šur vai tur... No Liepājas panorāmas šo māju vairs tik viegli vis neizdzēsīs!

© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.