Viena no krāšņākajām vasarnīcas kvartāla jūgendstila ēkām ir villa Liepu ielā 27, kura dēvēta sava pirmā īpašnieka vārdā – Edvarda Smita villu.

Ēkas projekts apstiprināts 1913.gada 9.septembrī Liepājas pilsētas būvkomisijā, un tās pirmais īpašnieks un iedzīvotājs bija Edvards Smits ar ģimeni. Liepājas namīpašnieku saraksta liecina, ka Smits savu īpašumu saglabājis vismaz līdz 1930.gada vidum. Savukārt 1938.gadā kā ēkas īpašnieks minēts E. Epsteins.

Zemesgrāmatā pieejamā informācija vēsta, ka 1994.gadā ēka denacionalizēta Maksimam Ratgauzam, Arkādijam Ratgauzam un Annai Ratgauzai, dzīvojošiem ārzemēs. Arī pēcāk ēka piederējusi Ratgauzu ģimenei. Savukārt 2010.gadā testamenta ceļā par ēkas īpašniekiem kļuvuši Maksims Novaks un Olga Novaka, kas dzīvo Krievijā.

Kad nams tika projektēts un celts, tā funkcija bija kalpot par dzīvojamo namu vienai ģimenei. Mūsdienās ēka pilda pavisam pretēju funkciju – tā ir sabiedriska ēka, kurā atrodas Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāts. Konsulāts kārto Krievijas pilsoņu interešu un saimnieciskos jautājumus.

Jau raksta ievadā tika minēts, ka ēka būvēta jūgendstilā. Šo faktu grāmatā "Jūgendstila Liepāja" min arī arhitekts Jānis Krastiņš.

"Piejūras zonā jau kopš šīs vietas pirmsākumiem 19.gadsimta septiņdesmitajos gados pilsētvides tēlu nosaka tieši villas. Šim ēku tipam jau eklektisma stila laikā bija samērā izvērsts, dinamisks apjoma kārtojums. Raksturīgas ir dažādas izbūves, tornīši un zelmeņi. Tieši tie visvairāk raksturo tā saukto Šveices vasarnīcu stilu, kas ir viens no piejūras kvartāla apbūves zīmoliem. Izteiksmīgākās jūgendstila laika villas atrodas Liepu un Dzintaru ielā. Starp citām ēkām ar samērā iespaidīgiem izmēriem un ekspresīvu apjomu kārtojumu izceļas tieši Edvarda Smita villa."

Krastiņš raksta: "Arhitektūras raksturs ēkai ir visai tuvs Vācijā populārajam "dzimtenes stilam", kas bija savdabīga vācu jūgendstila nacionāli romantiskā ievirze." "Parasti šīs stilistikas celtnēm ir samērā stāvi, sarkaniem dakstiņiem iesegti jumti un pildrežģa konstrukcijā veidotas ārsienas. Viss tas līdz ar ekspresīviem zelmeņiem, erkeriem, lodžijām un dinamisku ailu kārtojumu redzams arī Smita villas fasādē."

Šis nams piesaista ne tikai ar savu sārto fasādes krāsojumu, izvirzītajiem balkoniem, kuru jumtiņus balsta kolonnas, bet arī ar zeltītajiem dekoratīvajiem rotājumiem. Ieejas vārtus rotā stabi ar tipiskā jūgendstila grafikā izveidotu ēkas adreses skaitli.

"Ēkā ir neparasti plašas telpas un visas labierīcības, tostarp siltā ūdens apgāde, kas tajos laikos bija retums", turpina Krastiņš. "Pirmajā stāvā ap lielu, gaišu priekštelpu saulainajā dienvidu pusē izkārtotas galvenās reprezentācijas telpas – kabinets, gandrīz 40 kvadrātmetru liela dzīvojamā istaba un ēdamzāle. Pretējā pusē tai atrodas kāpnes, garderobe, tualete, virtuve un citas palīgtelpas. Dzīvojamo istabu ar ēdamzāli savieno sienā iebīdāmas durvis. Otrajā stāvā guļamistabai piekļaujas brokastu telpa un biljarda zāle, kā arī dažādas telpas, kur uzņemt viesus."

Ēkas projektu izstrādājis Berlīnes arhitekts Gustavs Jēnike savukārt būvdarbus vadījis Liepājas arhitekts Maksis Teodors Berči.

Līdz šai dienai ēka ir labi saglabājusies, tā nav zaudējusi gan savu estētisko, gan arhitektonisko vērtību. Tomēr šo ēku nevar uzskatīt par vienīgo ievērojamo ēku Liepu ielas un Dzintaru ielas rajonā, jo jau 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā šajā kvartālā veidojās grezna villu apbūve un gandrīz katra ēka ir ievērojama.