Novembra beigās Komunālās pārvaldes vadībā sākās gar veloceliņu esošās kāpu zonas kopšana, izcērtot kokus un krūmus. Darbi turpināsies.

"Lai nebūtu džungļi!" – portālam irliepaja.lv pauda viens no cirtēju un zāģētāju (algotie pagaidu sabiedrisko darbu strādnieki) darbu vadītājiem, piedāvājot paņemt nozāģēto priedīšu zarus – tos drīkstot nest uz māju. Vaicāju, vai malku arī drīkst savākt? Jā, laikam jau drīkstot. Brīnos, ka izzāģēts tik daudz. "Pagaidi, kad būs vējš un smiltis, tad tu redzēsi!" – nosmeja vēlīgais zaru dāvātājs.

Šobrīd gar veloceliņu visa Jūrmalas parka garumā redzami gan ar sarkanu krustu atzīmēti koki un krūmi, kas vēl gaida savu kārtu, gan jau sazāģētu koku un zaru grēdas. Atzīmēti arī pavisam veseli, lieli, ne līki un ne sagāzušies koki. Tās esot papeles, mazvērtīgi un ātrraudzīgi koki, kas noēnojot vērtīgo priedi, skaidro Štāls.

Dažviet ainava pēc kopšanas tiešām izskatās labāk, nekā iepriekš, bet ir arī tādas vietas, kas vieš šaubas. Ap Glābšanas staciju "notīrītas" visas kāpas, nekādus pūpolus te pavasarī vairs neredzēsim, tāpat kā nebūs vairs smiltsērkšķu audzes gar rezerves stadionu. Vējam arī nu ir, kur ieskrieties! Šķiet, ka smiltīs ieputinātie kafejnīcas konteineri līdzās Glābšanas stacijai drīz vien tiks aprakti pavisam.

Irliepaja.lv vēlējās noskaidrot, vai ir pareizi, ka kāpās tiek zāģēts gluži kā mežā, kā arī, kas ir zāģētāji, un vai kokus ir izvērtējusi Apstādījumu uzraudzības komisija un profesionāls kokkopis, vai tikai pašvaldības dārzniece Alda Damberga.

"Šī teritorija tiek kvalificēta kā mežs, jo atbilst normatīvajos aktos noteiktajai definīcijai ("Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenās organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības, bet platība ir 0,5 ha un lielāka"), un Apstādījumu uzraudzības komisija neizsniedz atļaujas koku ciršanai mežā. Koku un krūmu ciršanai mežā nav jāpieaicina profesionāls kokkopis-arborists.

Teritoriju ir izvērtējis biotopu eksperts (pirms pludmales tematiskā plānojuma izstrādes), un atzinumā norādīts, ka teritorijā konstatēts īpaši aizsargājamais biotops – piejūras mežainās kāpas. Tā kvalitāte variē no labas līdz zemai, jo biotops ir un tiek antropogēni ietekmēts. Atzinumā arī ieteikti pasākumi biotopu kvalitātes uzlabošanai un antropogēnās slodzes mazināšanai. Izcērtamos kokus un krūmus dabā iezīmējis mežsaimniecības inženieris, papildus izvērtējis Komunālās pārvaldes meža tehniķis Aigars Gāliņš," atbildē portālam raksta Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Kas attiecas uz smiltsērkšķiem, tad, kā raksta Štāls: "No agresīvām svešzemju sugām Liepājas kāpās stādīti pabērzu smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) un papeles (Populus spp.). Šie augi masveidā ir savairojušies, pārveidojot dabisko kāpu augu struktūru, izmainot gaismas apstākļus, palielinot lapu nobiru daudzumu, kā dēļ pieaug barības vielu daudzums augsnē. No kāpām tiek maksimāli izvākti lapu koki un krūmi, jo to izciršana jāveic vietās, kur ir acīmredzama biotopa eitrofikācija (netipiski liels humusa jeb organisko vielu slānis un biotopam neraksturīga struktūra: blīva lapu koku paauga un/vai otrais stāvs, biezs pamežs). Ekspansīvās sugas koki un krūmi īpaši aizsargājamos biotopos ir jāiznīcina pilnībā. [..] Piejūras kāpās ir svarīgi saglabāt parastās priedes un nodrošināt tām labvēlīgus augšanas apstākļus. Priedes ir izteikti saulmīļi, tāpēc sabiezinātos stādījumos veic augšanā atpalikušo un nomākto īpatņu retināšanu".

Štāls skaidro arī kārklu izzāģēšanu ap Glābšanas staciju: "Lai veicinātu kāpu veidošanos Liepājas pludmalē periodiski stādīti kārkli. Pie Glābšanas stacijas šis stādījums ir nozāģēts, jo kāpa un krūmi ir izauguši ļoti augstu un aizsedz glābējiem skatu uz jūru. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, biezi sakuplo un spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu. Šobrīd gan eksperti kritiski vērtē mākslīgu kārklu stādījumu veidošanu pludmalē un daudzviet iesaka kārklu stādījumu likvidēšanu. Tas ir cits biotops – priekškāpas, un šī biotopa apsaimniekošana šajā reizē nav plānota.

Veikto aktivitāšu mērķis ir īpaši aizsargājamā biotopa – mežainas jūrmalas kāpas – kvalitātes uzlabošana un atjaunošana.

Biotopa kopšanas darbi tiek veikti, izmantojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kuras sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma" ietvaros.

Uzzināt par mežaino piejūras kāpu un citu biotopu apsaimniekošanas metodēm var šajā mājas lapā."

Štāls atsaucas arī uz 2015. gadā apstiprinātā Liepājas pludmales tematiskā plānojuma pielikumā esošo sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes "Atzinumā par Liepājas pilsētas piekrastes biotopiem" minētajiem apsaimniekošanas ieteikumiem: "Lai piekrastē pie Liepājas saglabātu un veidotu vizuāli augstvērtīgu ainavu, kas maksimāli pietuvināta dabiskajai, ar raksturīgajiem biotopiem un sugām, reljefa formām (kāpas un starpkāpu ieplakas), nepieciešams likvidēt novecojušus, zemas kvalitātes, degradētus, cilvēku ietekmētus mākslīgus biotopus, vienlaikus nodrošinot šīs teritorijas augstvērtīgas rekreācijas iespējas".

Piejūras kāpu kopšanas darbi posmā no pieminekļa Kūrmājas prospekta galā līdz Jūrmalas ielai veloceļa jūras pusē plānoti arī turpmākajos ziemas mēnešos.

Iepriekš pilsētas dārzniece Alda Damberga jau skaidroja:

"Šādi kopšanas darbi ir nepieciešami. Atsevišķās kāpu vietās ir izveidojies lapu koku, krūmu un lakstaugu pamežs ar vietai netipisku un invazīvu sugu pārstāvjiem. Papeles, smiltsērkšķi, klintenes, kazenes un citi invazīvie augi vietām veido necaurredzamu biezokni, kas rada liela apjoma organisko atlieku un nobiras, palielina barības vielu daudzumu augsnē, degradē mūsu jūras piekrastei raksturīgo vidi un biotopus. Faktiski notiek kāpu eitrofikācija, tas ir, notiek piejūras kāpām neraksturīga zemo augu stāva veidošanās un kāpu zonas aizaugšana.

Šeit veidosim tādu mežaudzi, kurā starp biezākām un skrajākām koku grupām būs atklāti laukumi (lauces); mežaudze būs labāk izgaismota, un pārsvars būs vērtīgo dažāda vecuma, augstuma un dimensiju koku sugām: priedei, ozolam, bērzam".

Baltijas jūras piekrastē arī Liepājas robežās ir sastopami gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamie biotopi, augi, dzīvnieku un bezmugurkaulnieku dzīvotnes.

Piekrastes aizsargājamie biotopi ir iekļauti Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Aizsargjoslu likums aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams atļauto darbību veikšanai, piemēram, biotopa kopšanai vai atjaunošanai. Šis likums aizliedz veikt galveno cirti, bet mežaudžu kopšana un ainaviskā cirte ir atļauta.