Valsts nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības politika ir "nonsenss valsts līmenī", uzskata Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

"Ja valsts iezīmē konkrētus objektus vai teritorijas kā kultūras pieminekļus, būtu arī jāparedz budžetā līdzekļi konkrētu ēku ekonomiskajai attīstībai vai vismaz uzturēšanai," diskusijā "Rietumu radio" sacīja Kalns. "Diemžēl šādi mehānismi neeksistē."

Viņš atzīst, ka ēku īpašniekiem ir pieejama nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, taču vienlaikus jāizpilda ļoti strikti nosacījumi un saimnieciskā darbība ir būtiski ierobežota.

Arhitekts Gundars Vīksna savukārt norāda, ka mums ir pienākums saglabāt laikmeta liecības, taču ir nepareizi mēģināt iekonservēt laiku.

"Kāpēc lai mūsdienu sabiedrība gribētu dzīvot [19.gadsimta nogales Liepājas pilsētas galvenā arhitekta Paula Maksa] Berči ēkās, kur telpu komforts, funkcionālais plānojums, izsauļojums un telpas sajūta ir atbilstoša Berči laikam, kas nav šodienīga sajūta," norāda Vīksna. "Katram laikam ir savas lietas, tehnoloģijas un savas funkcionālās prasības."

Vīksna norāda, ka vēsturiskās ēkas ir iespējams rekonstruēt un padarīt laikmetam atbilstošas, nenodarot kaitējumu vēsturiskajai vērtībai.

"Vēsturiska ēka nav krusts kaklā – ja prot prasmīgi izmantot, tad īpašnieka biznesam tas var būt liels ieguvums," sacīja Vīksna. "Viss atkarīgs no īpašnieka vajadzībām, zināšanām un izpratnes par situāciju."

Vienlaikus, abi arhitekti ir vienisprātis, ka daudz ko nosaka īpašnieka finansiālās iespējas vēsturiskās ēkas rekonstruēt.

Patlaban Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 8584 pieminekļi, tostarp 5183 valsts nozīmes pieminekļi un 3401 vietējās nozīmes piemineklis.