Apmēram pusmiljonu eiro turamāko piecu gadu laikā izmaksās krasta nostiprinājumu būve pie pilsētas attīrīšanas iekārtām. Šāda būve, kā domes pastāvīgo komiteju sēdē 10. septembrī skaidroja izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, ir viena no divām alternatīvām, lai attīrīšanas iekārtas varētu turpināt funkcionēt tur, kur tās šobrīd atrodas. Pretējā gadījumā tās būtu jāpārceļ tālāk iekšzemē, un tas, kā izteicās Jēriņš, maksās vairākus desmitus miljonu.


Viena no iespējām būtu būvēt 370 metrus garu būnu, otra – 225 metrus garu būnu kopā ar krasta nostiprināšanu. Kā deputātiem skaidroja Jēriņš, sadarbībā ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) kā labākais un, pēc Jēriņa sacītā, ievērojami lētākais risinājums izvēlēts īsākās būnas izbūve kopā ar krasta aizsardzības stiprinājumiem. Būnas būvniecības iepirkums jau ir noslēdzies, krasta nostiprinājumam pēc domes lēmuma pieņemšanas šogad plānots izsludināt iepirkumu projektēšana darbiem.


Tehniskie risinājumi aizsargbūvei var būt dažādi, skaidroja Jēriņš, – gan laukakmeņu krāvumi, gan betona bloki, taču tie tiks rasti projektēšanas gaitā.


Deputāti divās komitejās lēmumu, ko Jēriņš raksturoja kā “ļoti svarīgu”, akceptēja. Tas vēl jāapstiprina domes sēdē, kas notiks ceturtdien, 17. septembrī.


Lēmuma pieņemšana nozīmē, ka tiks uzsākti projektēšanas darbi  krasta nostiprinājumu izbūvei gar Baltijas jūru 300 m garumā pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Aprēķinus darbiem šā gada jūnijā veikusi SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs”. Izmaksas gadā lēstas ap 100 000 eiro (finansējums var tikt precizēts pēc publiskā iepirkuma rezultātiem).


Finansējumu plānots rast pašvaldības budžetā, nepieciešamības gadījumā piesaistot kredīta resursus.


Īstenojot projektu, tiks novērsta krasta erozija un iespējamā pilsētas attīrīšanas iekārtu ieskalošana Baltijas jūrā, teikts sagatavotā lēmuma projekta anotācijā.

Uzņēmuma "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus portālam irliepaja.lv iepriekš sacīja, ka pagaidām tiekot uzturētas un nostiprinātas esošās aizsargkonstrukcijas – gabioni (metāla sieti, kas pildīti ar laukakmeņiem).

Tos kā pagaidu tipa krasta nostiprinājumus izbūvēja 2006. gadā, un gabionu efektīvas darbības laiks ir apmēram desmit gadi. Lai pasargātu krastu ilgtermiņā, neatliekami jāveic tādi pasākumi, kas pilnībā apturētu piekrastes erozijas procesus, pasargājot ne tikai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), bet arī ebreju memoriālu un kapus.

Iepriekš par tādu pasākumu tika uzskatīta ap puskilometru garas (503, 59 m) būnas izbūve. Šādu risinājumu vēl 2014. gadā izstrādāja būnas būvprojekta autori SIA "HT-Konsaltings" un SIA "Artris".

Tomēr šādas būnas izbūves izmaksas izrādījās pārāk lielas, tāpēc vēlāk tika veiktas izmaiņas tehniskajā projektā, samazinot būnu uz pusi.

Apstiprinot lēmumu par būnas un vienlaikus krasta aizsargbūvju izbūvi Lībiešu ielā 37A un Baltijas jūras akvatorijā, būs rasts kompromiss.