Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija sniegusi atbildi, kādēļ Karostas kanāla piesārņotās dūņas netiks glabātas bīstamiem atkritumiem īpaši paredzētās vietās.

Jau rakstījām, ka Vides aizsardzības kluba (VAK) biedre Brigita Maksimova, kas vēlējās tikt skaidrībā, kāpēc piesārņoto Karostas kanāla grunti paredzēts noglabāt turpat, kanāla austrumu galā, nevis kādā no bīstamiem atkritumiem speciāli izbūvētā novietnē, šo jautājumu uzdeva gan Liepājas domei, gan Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (VARAM).

Šajās dienās Maksimova saņēmusi atbildi no VARAM, ko sagatavojusi Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktore Ingrīda Sotņikova.

Tajā Sotņikova atsaucas uz 1999.gadā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs atzinumu, kurā teikts: „aprēķināts, ka nogulumu izvietošana uz sauszemes būtu daudz darbietilpīgāka un dārgāka nekā vienā no kanāla atzariem”.

Tādēļ paredzēts Karostas kanāla austrumdaļā izveidot norobežojošu metāla rievsienu ar smilšu pildījumu 12 m biezumā, aiz kuras nedaudz vairāk kā 6 ha platībā izbagarētās dūņas varēs izvietot.

„Ņemot vērā, ka piesārņotie nogulumi tiks savākti teritorijā, kurā jau atrodas piesārņotā grunts, bet pēc platības vismaz desmitkārt lielāka teritorija tiks attīrīta, piedāvātais variants uzskatāms par reālāko iespējamo Karostas kanāla sanācijas risinājumu,” teikts LRVP atbildē.

Šāda norobežojoša rievsiena savulaik arī tika izbūvēta, un, lai piesārņoto dūņu apglabāšanai kanālā aiz izbūvētās rievsienas piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus, 2006/2007.gadā tika sagatavots projekts „Liepājas Karostas kanāla attīrīšana”.

Projekta tehniski – ekonomisko pamatojumu 2005/2006.gadā pēc Vides ministrijas pasūtījuma izstrādāja valsts SIA „Vides projekti”. Šis arī ir jaunākais pētījums par Karostas kanāla dūņu piesārņojumu, portālam sacīja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Iepriekš viņa „Rietumu Radio” stāstīja, ka Karostas kanālā sastopama lielākā daļa smago metālu, no kuriem toksiskākie un bīstamākie ir cinks, kadmijs un niķelis, naftas produkti, skābes no zemūdeņu akumulatoriem, un kanāls ir lielākais šāda veida piesārņotais objekts Baltijas jūras piekrastē.

1999.gada pētījumā, uz kuru savā atbildē Maksimovai atsaucas Sotņikova, teikts, ka „piesārņoto nogulumu daudzums, kurus nedrīkst izvietot Baltijas jūrā to augstā toksiskuma dēļ, pārsniedz pusmiljonu kubikmetru”.

Jau rakstījām, ka 12.februārī svinīgi parakstīts līgums par Karostas kanāla „projektēšanu un sanācijas darbu veikšanu”.

Projekts tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda atbalstu un tā kopējā summa ir Ls 12 099 900,68 ar PVN.

Kanālu attīrīs būvuzņēmums "Skonto būve" un Nīderlandes kompānija "Boskalis International B.V."

Līdz šim SEZ pārvalde nav ziņojusi, kad paredzēts projektu pabeigt.