SIA "Komunālā pārvalde" noslēgusi līgumu ar SIA "Granītakmens" par kureliešu piemiņas zīmes atjaunošanu un uzstādīšanu zaļajā zonā pretī Krasta ielai, Karostā.

Kā informēja sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, līdz šā gada novembrim netālu no jūras, pie fortiem, tiks izveidots labiekārtots laukums ar atjaunoto piemiņas zīmi – dzelzs krustu pie liela akmens, tam puslokā katrā pusē būs pa četriem mazākiem laukakmeņiem ar uzrakstiem, kas atgādinās septiņu bojā gājušo un viena izdzīvojušā latviešu karavīra likteni un Latvijas vēstures maz zināmu lappusi.

Piemiņas vietā zem atsevišķi augošas priedes kāpās tiks izveidots arī skatu laukums, imitēta ugunskura vietu un masīvkoka pakāpieni.

Piemiņas vietu, ko kureliešiem pēc Riharda Rubīna ierosmes un ar viņa līdzdalību izveidoja 1994 gadā, Karostā, arī  netālu no jūras, 2012.gada janvārī nopostīja vētra un jūras bangas. Tāpēc jaunā piemiņas vieta izvēlēta vairāk uz pilsētas pusi, tā būs vieglāk pieejama apmeklētājiem; no jūras uzbrukuma to sargās bijušo fortu paliekas.

Piemiņas vietas skiču autors ir liepājnieks Raimonds Kalniņš. Plānotās atjaunošanas un labiekārtošanas izmaksas – gandrīz 4000 latu (LVL 3965,17) bez PVN.

Par kureliešiem sauc vācu armijā iekļauto latviešu karavīru formējumu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadībā Otrā pasaules kara nogalē. Štāba virsnieki un citi vienības dalībnieki cerēja atjaunot Latvijas neatkarību  un bija saistīti ar nacionālās pretošanās kustību – Latviešu Centrālo padomi (LCP), kuras izveidošanas 70. gadadienu atzīmējām nupat, šīs nedēļas sākumā.

Vācieši kureliešus izformēja, daudzus notiesāja un nosūtīja uz Štuthofu. Militāras akcijas pret kureliešiem sākās 1944. gada 14. novembrī, kad tika ielenkts un apcietināts Kureļa štābs Stiklos. Štāba virsniekus tiesāja Liepājā un septiņus no viņiem nošāva 20. novembrī. Notiesātie sadzīti automašīnā un aizvesti uz Karostu. Konkrēta šo latviešu nošaušanas vieta nav zināma. Pašu ģenerāli Kureli 21. novembrī aizsūtīja uz Vāciju, viņš miris ASV.