Nedēļas nogalē Karostā mākslinieka Raimonda Kalniņa vadībā no jauna iekārtota piemiņas vieta ģenerāļa Jāņa Kureļa karotājiem.

Labiekārtots laukums ar atjaunoto piemiņas zīmi – dzelzs krustu pie liela akmens ar puslokā katrā pusē novietotiem četriem mazākiem laukakmeņiem ar uzrakstiem, kas atgādinās septiņu bojā gājušo un viena izdzīvojušā latviešu karavīra likteni un Latvijas vēstures maz zināmu lappusi – iekārtots netālu no jūras.

Izveidots arī skatu laukums un imitēta ugunskura vieta.

Piemiņas vietu, ko kureliešiem pēc Riharda Rubīna ierosmes un ar viņa līdzdalību izveidoja 1994.gadā, Karostā, arī netālu no jūras, 2012.gada janvārī nopostīja vētra un jūras bangas. Tāpēc jaunā piemiņas vieta izvēlēta vairāk uz pilsētas pusi, tā būs vieglāk pieejama apmeklētājiem; no jūras uzbrukuma to sargās bijušo fortu paliekas, iepriekš informēja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Piemiņas vietas skiču autors ir liepājnieks Raimonds Kalniņš.

Plānotās atjaunošanas un labiekārtošanas izmaksas bija Ls 3965,17 (bez PVN).

Par kureliešiem sauc vācu armijā iekļauto latviešu karavīru formējumu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadībā Otrā pasaules kara nogalē. Štāba virsnieki un citi vienības dalībnieki cerēja atjaunot Latvijas neatkarību un bija saistīti ar nacionālās pretošanās kustību – Latviešu Centrālo padomi (LCP), kuras izveidošanas 70.gadadiena tika atzīmēta šāgada augustā.

Vācieši kureliešus izformēja, daudzus notiesāja un nosūtīja uz Štuthofu. Militāras akcijas pret kureliešiem sākās 1944.gada 14.novembrī, kad tika ielenkts un apcietināts Kureļa štābs Stiklos. Štāba virsniekus tiesāja Liepājā un septiņus no viņiem nošāva 20.novembrī. Notiesātie sadzīti automašīnā un aizvesti uz Karostu.

Konkrēta šo latviešu nošaušanas vieta nav zināma.

Pašu ģenerāli Kureli 21.novembrī aizsūtīja uz Vāciju, viņš miris ASV.