Kodīgās smakas, kas vējo Cukura, Pulvera, Ziemupes ielu rajonā nez kādēļ saož tikai iedzīvotāji. Ne Reģionālā vides pārvalde, ne pašvaldības policija tās nejūt.

Kopš pagājušās nedēļas nogales iedzīvotāji atkal sūdzas par neizturamām smakām, kuras viņi saista ar Pulvera ielas vienā pusē izvietotajiem naftas produktu termināliem. Piektdien „Kurzemes Vārdam” sūdzējušies iedzīvotāji no Cukura ielas 5, portālam irliepaja.lv – no Ziemupes ielas 16.

Lāsma Vaiče, kas par smirdoņu sūdzas ne pirmo reizi, to sajutusi gan piektdien, gan sestdien, gan pirmdienas rītu. Sūtījusi ziņu Reģionālās vides pārvaldes (RVP) vadītājai Ingrīdai Sotņikovai, zvanījusi pašvaldības policijai, kas arī sūtījusi pie RVP vadības.

Ingrīda Sotņikova saka, piektdien jau diezgan agri – ap pusdesmitiem saņemtas sūdzības par smaku. Pašvaldības policija pēc RVP lūguma aizbraukusi un secinājusi – nekas nesmird. Ap to pašu laiku potenciālajā smirdinātājā – uzņēmumā „DG Termināls” – atradusies pārvaldes inspektore Māra Muceniece.

„Zvanīju, lai paskatās, kas tur varētu smirdēt. Muceniece bija neizpratnē – teica, ka torīt nekas tāds, kur varētu rasties smaka, netiek darīts, nekas arī nesmird.”

Inspektore uzreiz devusies arī uz kaimiņos esošo uzņēmumu „Glenoil”, kas nodarbojas ar līdzīgu biznesu, bet arī tur neko nav atklājusi.

Pirmdien RVP pārstāvji atkal bijuši pārbaudē uz abiem uzņēmumiem, pētījuši pārkraušanas žurnālu, kur konstatējuši, ka „Glenoil” kopš 12.augusta vispār nekādas naftas produktu kravas nav pārkrautas un arī „DG Termināls” ne piektdien, ne arī pēc tam nav pārkrāvis neko tādu, kas varētu radīt smirdoņu.

Apmērām šādi iedzīvotāju sūdzību pārbaudes beidzas gandrīz ikreiz – vieniem smird, citiem (RVP, policijas darbiniekiem) pēc īsāka vai garāka laika sprīža ierodoties tajā pašā vietā – vairs ne.
Taču tiem, kuru deguni, acis, plaušas tomēr cieš no smirdoņas, tas ir mazs mierinājums.

Lāsma Vaiče saka tieši: „Ko man darīt? Neuzcēlu māju vakar, mani senči te dzīvoja jau tad, kad tādu terminālu vēl nebija! Jautājums ir, kurš spēcīgāks – iedzīvotāji vai uzņēmumi. Neesam te tūkstoši, kuru balsis pašvaldības deputātus varētu interesēt, bet arī mēs esam liepājnieki!”

Viņa ierosina panākt kaut kādu vienošanos – varbūt uzņēmumi, kuri nodarbojas ar „smirdīgu biznesu”, varētu savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus – „tad un tad no tikiem līdz tikiem smirdēs”, publicējot šādu informāciju medijos.

„Varbūt mums var izsniegt gāzmaskas vai bezmaksas pienu?” – prāto Vaiče, piebilstot „Pašvaldībā ir Vides un veselības daļa, komisijas – lai domā, ko darīt!”

Ingrīda Sotņikova piekrīt, ka liepājnieki, kuri spiesti dzīvot šādos apstākļos, varētu saņemt kādas kompensācijas vai atvieglojumus no Speciālās ekonomiskās zonas valdes vai pašvaldības, kā tas, piemēram, ir Ventspilī.

RVP vadītāja atzīst – „Nezinu, kā mierināt iedzīvotājus...”. Viņa sola par to runāt pašvaldības Vides komisijā, lai kopīgi meklētu risinājumu šai ieilgušajai problēmai.

Droši vien arī tas nav mierinājums liepājniekiem, bet Sotņikova saka – tās pašas problēmas ir arī Ventspilī un Rīgā.

Viņa ļoti cer, ka Ministru kabinets nevilcināsies apstiprināt noteikumu „Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” jauno versiju, kas nu jau gadus divus klejo pa ministriju kabinetiem un Saeimas komisijām, un ir „mazliet iestrēgusi”.

Jaunie noteikumi atvieglos vides speciālistu darbu, saka Sotņikova, jo paredz, ka nav nepieciešams mērīt smakas, lai noteiktu, vai tās pārsniedz vai nepārsniedz normatīvos noteikto robežu (starp citu, cilvēka deguns smaku sajūt arī tad, ja tā ir mazāka). Pietiks, ja VUGD, kas arī tiks iesaistīta, vai RVP pārstāvji, izbraucot uz vietas, konstatēs – smird vai ne.

„RVP uzdevums būs noskaidrot, kur ir smakas avots, un, ja smaka būs fiksēta vairākas reizes, varēsim vainīgo sodīt.”

P.S.

Otrdien, 2.septembrī, kad raksts jau bija ievietots portālā, saņēmu īsziņu: "Šorīt īpaši kārtīgi smird... Vīrs pie mājas darbnīcā strādāt nevar. Sotņikovu informēju."