Kad iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un toreizējā valdība 2002. gadā pieņēma lēmumu Liepājā būvēt jaunu policijas ēku, tai vajadzēja kļūt par modernāko policijas iestādi Austrumeiropā. īpaši tika uzsvērts, ka uz ēkas jumta atradīsies nosēšanās laukums helikopteriem.

2006. gada februārī, kad bija pagājuši jau trīs gadi un četri mēneši kopš būves pamatos svinīgi tika guldīta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, sešarpus miljonus vērto būvi nodeva ekspluatācijā. Kopš tā laika neviens helikopters nekad uz pārvaldes jumta nav nosēdies.

Kad savā priekšvēlēšanu maratonā pirms nedēļas Liepāju apciemoja tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu veicējs Aigars Štokenbergs, portāls viņam jautāja: „Kad pirmais uz policijas ēkas jumta nolaidīsies helikopters?”
Aigars Štokenbergs: „Domāju, ne tik drīz, jo šobrīd robežsardzes helikopteri izvietoti gar Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu, un vairāk nekā mums arī nav. Turklāt ik pa brīdim viens no diviem helikopteriem atrodas Grieķijā, kur pelna naudu robežsardzei.”
Vai šāds laukums vispār bija vajadzīgs, ja piecu gadu laikā kopš ēkas nodošanas ekspluatācijā, ne reizi nav bijusi nepieciešamība to izmantot?
Aigars Štokenbergs: „Varbūt kādreiz noderēs. Mēs nodarbojamies arī ar glābšanas darbiem jūrā, un varbūt tas būs vajadzīgs kādu dienestu koordinācijai, glābšanas darbiem.”

Bijušais Liepājas policijas „šefs” Arturs Vaiteiks, apliecināja, ka viņa laikā laukums nekad nav ticis izmantots, jo „policijai nav helikopteru”. Taču esot jāskatās uz priekšu, un „kad būs, tad arī izmantos”. Par helikopteru nolaišanās laukuma tehnisko stāvokli A. Vaiteiks nevarot spriest, jo Liepājā bijis līdz 2010. gada 1. martam, un „kas tagad notiek nezinu un negribu zināt”.

Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pašreizējais priekšnieks Normunds Grūbis neslēpa, ka pārvaldei laukums nekad nav bijis vajadzīgs. „Pērn te bija vesela komisija – mūsu ministre, Veselības ministrijas pārstāvji, visi skatījās, vai ir iespēja laukumu izmantot vai ne, bet, kādi bija secinājumi, man nav zināms.”

Ar bijušo iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci neizdevās sazināties, taču savi secinājumi ir Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras Nekustamo īpašumu nodaļas Kurzemes sektora vadītājam Guntim Ratniekam, kurš helikopteru nolaišanās laukumu sauc par „skaistu, smagu dekorāciju”.

„Nevaru sniegt ekspertīzi, bet praktiski izmantojams šis laukums nav. Pirmkārt, tur ir mikroplaisas, kas ir smērētas ciet, bet, ja stipri līst, laukuma apakšpuse raso. Bez tam arī barjeras nav drošas. Lai būtu pārliecība, ka laukumu droši var izmantot, vajadzētu veikt reālu ekspertīzi.” G. Ratnieks spriež – ja laukums būtu ticis noslogots, katru gadu tiktu veikts kosmētisks remonts, iespējams, laukums būtu labākā stāvoklī.
Nekādas pretenzijas celtniekiem – AS "U.Pīlēna birojs" (tagad „UPB”) – arī vairs izvirzīt nevar, jo Latvijā likums no būvnieka prasa tikai divu gadu garantiju. „Tāpat kā Ķīnas tējkannai,” piebilst G. Ratnieks.

Uzziņa
Projekts: 2002.
Realizācija: 2003.-2005.
Kopējā platība - 10 000 m²
Arhitekti: A.Kleinbergs, J.Zvejnieks, M.Lejnieks, arh. palīdze S.Ozola
Būvnieks: AS "U.Pīlēna birojs"
Kopējā platība: 10 000 m²
Ēkas būvniecības kopējās izmaksas: 6, 6 miljoni latu.