Nu jau bijusī Liepājas izglītības pārvaldes ēka Uliha ielā 36, ko pašvaldība nodevusi izsolei, liepājniekus rosinājusi interesēties par šīs skaistās, bet pagalam nolaistās ēkas izcelsmi un tās bijušajiem īpašniekiem.


Līdz šim dzīvojamās mājas precīzs celtniecības gads nav noskaidrots, taču vairākos avotos norādīts aptuvenais būvniecības periods: 1910.  – 1912. gads. Koka ēka uz vidēji augsta mūra cokola celta uz zemesgabala, kas atdalīts no blakus esošā, 1908. gadā mirušajam Liepājas namniekam Šefkindam piederošā zemesgabala, tagad Uliha ielā 34.


Foto: irliepaja.lv.


Ar eklektikas stila fasādes apdari būvētais nams piederējis bijušā Liepājas to laiku bagātākā pilsoņa Gotlība Diteriha Meijera (1828. – 1902.) dzimtai. Prestižās īres mājas arhitekts līdz šim nav zināms, taču tajos laikos to izvēle bija pietiekama tepat, Liepājā, un jādomā, ka nākamais īpašnieks mājas izpētes laikā noskaidros tās projekta autoru.


Lai gan Uliha iela 36 ārēji raksturojas ar koka eklektikas noformējumu, mājas interjeros vērojams vēlīnais jugends – ar kodināta koka sienu paneļiem, parketu un kāpņu izkārtojumu vairāku laidienu galerijās, un, visbeidzot, krāšņi stiklotu virsgaismu. Kā daudzām Jūrmalas parka ziemas un vasaras būvēm, arī šai arhitekts realizējis pasūtītāja vēlmi radīt "torņa villas" objektu, kas fasādei piešķīris elegantu un vertikālu akcentu.


Foto: irliepaja.lv.


Meijera dēlam Hugo, miris 1913. gadā, mazbērniem Nikolajam, Arno un Nadežadai ēka piedrēja līdz 1939. gada rudenim, kad Meijeri kā baltvācieši izceļoja no Latvijas. Saglabājies dokuments, kurā redzams, ka īpašums 1940. gada maijā nostiprināts zemesgrāmatā uz Latvijas hipotēku bankas vārda.


1940. gada rudenī padomju varas izpildu komiteja māju nodevusi PSRS Baltijas flotes Sevišķās daļas pretizlūkošanas nodaļai.


Pēc kara mājas dzīvokļi tika pielāgoti tā sauktajiem "komunālajiem" mitekļiem.


Uliha iela 36 ļoti spilgtā veidā raksturo visa šī rajona apbūves un sociālās  vēstures vaibstus.