Lai samazinātu plūdu un krasta sabrukšanas riskus pie pilsētas attīrīšanas iekārtām, pašvaldība jau ilgāku laiku mēģina virzīt uz priekšu projektu "Būnas izbūve Baltijas jūrā".


Kā portālu irliepaja.lv informēja izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, sakarā ar izmaiņām tehniskajā projektā (aizsargbūves jeb būnas tehniskajā risinājumā) pašvaldība ir atkārtoti izsludinājusi būvniecības iepirkumu. Finansējums projektam esot rezervēts.


Savukārt uzņēmuma "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus portālam sacīja, ka pagaidām cenšoties uzturēt un nostiprināt esošās aizsargkonstrukcijas – gabionus (metāla sieti, kas pildīti ar akmeņiem).


Tos, kā pagaidu tipa krasta nostiprinājumus, izbūvēja 2006. gadā, un gabionu efektīvas darbības laiks ir apmēram desmit gadi. Tāpēc,


lai pasargātu krastu ilgtermiņā, neatliekami jāveic tādi pasākumi, kas pilnībā apturētu piekrastes erozijas procesus šajā Liepājas piekrastes posmā,


pasargājot ne tikai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), bet arī ebreju memoriālu un kapus. Tā kā uzstādītie gabioni, kā krasta aizsardzības pasīva forma, neatrisina erozijas problēmu ilgtermiņā, nepieciešams uzstādīt jaunu krasta aizsardzības aktīvo formu – būnu, norādījuši būnas būvprojekta autori (būnas būvprojektu jau 2014. gadā izstrādājušas SIA "HT-Konsaltings" un SIA "Artris").


Kā jau vairākkārt ziņots, jūras krasta erozija ir īpaši spēcīga tieši vietā, kur atrodas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būves un jūrā iestiepjas cauruļvads no attīrīšanas iekārtām.


Iepirkums par tiesībām veikt krasta aizsargbūves – būnas – izbūvi Lībiešu ielā 37A un Baltijas jūras akvatorijā izsludināts pašā pērnā gada nogalē – 30. decembrī. Sākotnējais pretendentu pieteikšanās termiņš – 29. janvāris – vēlāk pagarināts un nomainīts ar 12. februāri.


Ja iepirkumā tiks atrasts būvnieks, tad projekts pilnībā jāpabeidz divu gadu laikā (640 dienas).


Projekta ietvaros paredzēti sagatavošanas darbi, hidrotehniskie darbi un teritorijas labiekārtošana.


Būnas kopējais garums iepriekš bija paredzēts 503, 59 m, tajā skaitā jūras daļā – 446 m, maksimālais platums – 41, 6 m, minimālais – 17, 6 m, bet būnas platība (gultnē) – 16 500 m2. Pēc izmaiņām tehniskajā projektā būnas izmēri uz pusi samazināti.


Uzziņa
Kopējā būvniecības ietekmes zona ir piekrastes josla apmēram piecu kilometru garumā, kurā ietilpst erozijas novēršanas pasākumu rezultātā aizsargātā teritorija uz dienvidiem no aizsargbūves, ieskaitot NAI, memoriāla un kapu teritorijas, kā arī teritorija apmēram divu kilometru garumā uz ziemeļiem no aizsardzības zonas, kurā pēc būnas izbūves paredzama krasta noskalojumu turpināšanās.


Esošā šaurā (5 – 15 m) pludmale un krasta nostiprinājums no gabioniem nevar ilgstoši pasargāt NAI teritoriju pret eroziju. Jau 2006. gada rudens vētras laikā, aizsargbūvju ziemeļgalā no gabionu apakšas tika daļēji izskalotas smiltis (gabioni iedziļināti tikai līdz vidējam jūras līmenim), un gabioni deformējās – nosēdās, kas apstiprināja to, ka gabionu konstrukcijas ir tikai pagaidu risinājums aptuveni 10 gadu ilgam periodam.


Visievērojamākā 3 – 4 m augstā kāpu krasta noskalošana notika aptuveni 300 m garā iecirknī tieši gabionu ziemeļgalā pret memoriālu un kapiem. Šis krasta iecirknis ir galvenā paaugstināta riska vieta. Nākamajā krasta posmā līdz Liepājas pilsētas robežai kāpu krasta erozija samazinājās no 6 – 8 m līdz 1 – 2 m. Tālāk uz ziemeļiem seko ap kilometru garš krasta posms, kura robežās tika pilnīgi noskalota 4 – 6 m augsta priekškāpa, bet savukārt tālāk līdz Annas kapiem krasta erozija bija neliela – aptuveni 1 – 3 m.


Krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūrā tiktu ieskalota NAI bijusī hlorētavas ēka vai dūņu lauks.


Šādas avārijas seku likvidēšanai būtu nepieciešamas lielas investīcijas un finanšu līdzekļi, kā arī jāizvērtē iespējamā piesārņojuma draudi videi; un iespējamo avārijas seku likvidēšanai var būt nepieciešams relatīvi garš laika periods. Papildus jāizvērtē risks – iespējamā jauna dūņu lauka izvietošanas vieta (jauna piesārņota vieta), tā izbūves investīcijas vai pat NAI darbības apstāšanās, kas būtu pielīdzināms katastrofai Liepājas pilsētā.


    (No projekta dokumentācijas)