Eksperti jau 2014. gadā brīdināja, ka vētras laikā krasta erozijas rezultātā pastāv risks ieskalot jūrā pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) kādreizējo hlorētavas ēku vai dūņu lauku. Tiktu piesārņota jūra, un avārijas seku likvidēšanai būtu nepieciešamas lielas investīcijas un finanšu līdzekļi. Eksperti pat pieļāva, ka iespējama NAI darbības apstāšanās, "kas būtu pielīdzināms katastrofai Liepājas pilsētā".

Nu jau ir 2021. gads, un jūras krasts un attīrīšanas iekārtas joprojām sargā pagaidu nostiprinājumi. Taču, kā gandrīz pirms gada portālam irliepaja.lv jau sacīja domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, – "projekts ir procesā".  Aizvadītajā domes sēdē 18. februārī, "procesam" turpinoties, deputāti pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar krasta aizsardzības stiprinājumu un būnas izbūvi. Īsumā – viens no lēmumiem saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasību izbūvēt krasta nostiprinājumus konkrētā posmā – no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām līdz jaunizbūvējamai būnai, nevis konkrēta garuma (300 m) stiprinājumus. Tāpat ministrijas prasība ir krasta aizsardzības stiprinājumus izbūvēt līdz 2023. gadam, reizē ar būnu, nevis līdz 2025. gadam, kā pašvaldība bija plānojusi iepriekš. Šī ministrijas prasība pamatota ar to, ka abi projekti ir cieši saistīti.

Projekts "Krasta nostiprinājumu izbūve gar Baltijas jūras krastu" radās kā papildinājums būnas izbūves projektam pēc SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" pērnvasar veiktajiem aprēķiniem par krasta erozijas apdraudējumu NAI un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) norādēm.

Otrs lēmums saistīts ar būnu – tās izbūve pašvaldībai izmaksās par 74,6 tūkstošiem eiro vairāk, nekā bija plānots iepriekš.

Projekta "Krasta nostiprinājumu izbūve gar Baltijas jūras krastu" plānotais pašvaldības līdzfinansējums ir 500 000 eiro. Izmaksas vēl tiks precizētas pēc iepirkuma. Kā portālam irliepaja.lv skaidroja domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, šobrīd, krasta nostiprinājumu projektēšanas iepirkums izsludināts jau otro reizi, jo pirmajā pieteicies tikai viens pretendents, kuru komisija noraidījusi.

Savukārt projekta "Būnas izbūve Baltijas jūrā" plānotais pašvaldības līdzfinansējums ir 693 356,06 eiro, kas ir par 74 607,08 eiro vairāk nekā sākotnēji plānots. Šī projekta kopējās izmaksas ir 5 574 597,98 eiro, no kurām ERAF sedz 83,86% jeb 4 674 992,26 eiro; valsts budžets – 3,70% jeb 206 249,6 eiro un pašvaldība – 12,44% jeb 693 356,06 eiro.

Otro reizi izsludinātais iepirkums par būnas būvniecību veiksmīgi noslēdzies, un tajā uzvarējusi SIA "LNK Industries", pastāstīja Jēriņš.

Portāls irliepaja.lv jau rakstīja, ka iemesls, kāpēc iepirkums tika pārtraukts pirmo reizi, bija pretendentu piedāvātā cena, kas pārsniedz projekta finansiālās iespējas. Lai iekļautos pieejamā finansējuma rāmjos, būvprojektā paredzētais būnas garums tika samazināts no 503 metriem līdz 225 metriem. Šādas radikālas izmaiņas tehniskajā projektā darīja piesardzīgu Eiropas fondu naudas administrētāju – CFLA, kas pieprasīja ekspertu papildu slēdzienu, pastiprinošus argumentus, ka šādi samazināts projekts tomēr nodrošinās krasta aizsardzību.

Šobrīd uzturēt un nostiprināt esošās aizsargkonstrukcijas – gabionus (metāla sieti, kas pildīti ar akmeņiem) – cenšas uzņēmums "Liepājas ūdens".

Gabionus kā pagaidu tipa krasta nostiprinājumus izbūvēja 2006. gadā, un to efektīvas darbības laiks ir apmēram desmit gadi. Tāpēc, lai pasargātu krastu ilgtermiņā, jāveic tādi pasākumi, kas pilnībā apturētu krasta eroziju šajā piekrastes posmā, pasargājot ne tikai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet arī ebreju memoriālu un kapus. Tā kā uzstādītie gabioni kā krasta aizsardzības pasīva forma neatrisina erozijas problēmu ilgtermiņā, nepieciešama jauna krasta aizsardzības aktīvā forma – būna. Tā jau 2014. gadā norādījuši būnas būvprojekta autori SIA "HT-Konsaltings" un SIA "Artris".