Pirms kādas piecgades, ja ne divām, pa internetu ``lidoja doma zelta spārniem``: ``Čau, rasma!``. Ja gribēja pateikt, ka tu neesi pilns rublis, vai, ka tevis paveiktais, nav par pilnu ņemams. Un ar unikālu rezultātu - čaukāšana pārņēmusi visu valsti, visas nozares, visas masas, visas šķiras, kārtas un paaudzes.
Nebūs brīnums, ja godos senās dziesmas laidīs vaļā jaunās skaņās: ``Čaua!, Gauja plūsti plaša Tur, kur ...``, ``Čaučaučau, Dievs, palīdz`, ciem` zeltainīte,..``, ``Paliec čaus, mans mazais draugs, mūsu mīlas laiks bij` jauks..``, ``Paliec čaua, baltā bērzu birze, Paliec čaua, mazā būdiņa..`` Un nebūs nekāds brīnums, ja bērni prasīs, ko nozīmē vārs ``labrīt``, ``labdien``, labvakar``, ``sveiks``, tāpat kā viņi prasa, kas tas tāds Ļeņins, kas tas tāds pionieris.
Pareizi slāvi saka - plohoj primer zaraziķeļen. Tikai nepareizi, ka tam infekciozajam teicienam paņemts vārds Rasma. Par ko Rasmām tāds negods? Gana smuks vārds. Attaisnot čaukāšanās ieviešanu veselu četru pašu vārdu vietā neder arī čauas līdzība ar itāļu sveicienu. ``ciao!`` ir ``ciao!``. Un čau ir čau. '``čaurasma!`` - tā sacīt jāsaka.

par nosaukumu.

Viss slikti, neko mums nevajag, cenas augstas, bet sēdēt un uz ...irst, vot tas gan forši, tīri pat silti ap sirdi sametās!

Vai tiešām jātaisa tāda diskusija par Sia nosaukumu? Kuru tas vispār skar? Varbūt sāksim analizēt visus Sia nosaukumus? Tāpat nav ko darīt :)