Liepājas dome nolēmusi nevis nojaukt Jāņa Gaiļa graustu Peldu ielā 45, bet nofiksēt koka villu šābrīža stadijā un saglabāt nākamajām paaudzēm.

Pēc Liepājas pilsētas galvenā arhitekta Induļa Kalna ierosinājuma pagājušajā mēnesī Liepājas domnieki bija devušies pieredzes apmaiņā uz Kuldīgu, lai klātienē redzētu un aptaustītu mazbudžeta pilsētas Kuldīgas vēsturiskā centrā saglabāto vēsturiski vērtīgo arhitektonisko mantojumu.

Pēc pastaigas pa Veckuldīgu domnieki pesimistiski secināja, ka Liepājā ar vēsturiskās koka apbūves saglabāšanu jau ir par vēlu, un, braucot atpakaļ uz Liepāju, nolēma, ka jāiet cits ceļš: ir jāpiemin nograutā koka arhitektūra kā aizgājēja un jārada tai cienīgs piemineklis.

Vēsturiskās celtniecības arheologi Kristīne Veinberga un Juris Zviedrāns, kuri arī bija domnieku pulkā, ierosināja praktisku un šai pusē nedzirdētu risinājumu: nevis nojaukt Jāņa Gaiļa namīpašumu Peldu ielā 45 un tā būvgružus lemt nebūtībai, bet nofiksēt un saglabāt nākamajām paaudzēm koka villas šābrīža sadalīšanās un izkurtēšanas stadiju.

Zviedrānprāt tas esot iespējams – bijušās lepnās ēkas paliekas jānofiksē caurspīdīgā silikona dzintarā, pielietojot nanotehnoloģiju. Šo ideju atbalstīja vairums ekskursantu. Visdedzīgāk par šo ideju iedegās Romāns Miloslavskis, Atis Deksnis un Ineta Stadgale. Taču par tūrismu un investīcijām atbildīgais Ulda Seska vietnieks Jurijs Hadarovičs nekavējoši gribēja saprast, kādu summu Finanšu komitejā viņam jāpieprasa šim memoriālam, uz ko pagaidām nebija atbildes.

Vecliepājas arhitekte Šnipkes kundze tomēr pragmatiski ierosināja pirms šiem grandiozajiem darbiem pasūtīt memoriālā vraka precīzu maketu 1:20.
Cerams, ka aizejošās koka arhitektūras mauzolejs (ja to realizēs) būs pozitīvs pretmets domnieku vienaldzībai un nihilismam pret mūsu pilsētas vēsturi.