Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde 26.martā izsludinājusi iepirkumu "Liepājas bākas atjaunošana Roņu iela 6a, Liepājā".

Piedāvājumi iesniedzami līdz šā gada 26. aprīļa pulksten 10.

Kā portālu irliepaja.lv informēja pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns, vēsturiskās bākas atjaunošanas būvprojektu pēc Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pasūtījuma izstrādājusi SIA "GT L", un būvvalde to izvērtējusi un akceptējusi 4.martā.

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis irliepaja.lv pastāstīja, ka iepirkums sadalīts divās būvniecības kārtās. Pirmajā paredzēta bākas ārējās daļas atjaunošana – vecā krāsojuma noņemšana ar smilšu strūklu, šuvju attīrīšana un aizpildīšana, vētras stiklu nomaiņa, nolūzušo čuguna fragmentu atjaunošana utt., bet otrajā – bākas iekštelpas atjaunošana.

"Ideālā variantā gan bākas ārpusei, gan iekšpusei būtu jābūt kārtībā līdz Valsts jubilejai – šā gada 18.novembrim," sacīja Mazalis.

Tomēr lielā mērā tas būs atkarīgs no iepirkuma rezultātiem, atzina Mazalis. Viņš neņēmās nosaukt summu, kāda būs nepieciešama, lai bāku atjaunotu pilnībā, taču minēja, ka noteikti "vairāk par 100 tūkstošiem eiro".

Šobrīd jau ir atjaunota bākas uguns, un jūrnieki pat izteikušies, ka tagad "naktī ir gaišs kā dienā".

SEZ pārvalde jau ilgstoši centusies šo projektu īstenot – kopš 2016.gada, pastāstīja Kalns, un beidzot ir cerība, ka tas tiešām notiks.

Tiesa, saistībā ar bāku kā potenciālu tūrisma objektu ir vēl viens aspekts, par kuru irliepaja.lv rakstīja jau 2012.gadā. Proti, Liepājas ostas bākas komplekss ir viens no retajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta objektiem, kas publiski nav pieejams (tas atrodas privātā teritorijā). 2012.gadā tika prognozēts, ka pēc gadiem 3 – 4 situācija varētu mainīties. Mazalis apliecināja, ka par bākas publisko pieejamību ir domāts, taču pagaidām risinājums nav rasts.

Iespējams, ka par atjaunoto bāku varēsim precāties tikai pa gabalu, bet tuvāk to aplūkot varēs vienīgi no kāda kuģīša klāja.


Uzziņa
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas Tirdzniecības kanāla dienvidu krastā. Bāka atklāta 1868. gadā. Bākas augstums ir 32,4 m. Bākai ir konisks čuguna (ķeta) tornis ar galeriju un stikla laternu augšējā daļā. Torņa diametrs pie zemes ir 6,03 metri, virsotnē — 3,36 metri. Bākas tornim ir sarkanu un baltu līniju vienāda platuma krāsojums. Uguns augstums 31,2 m virs jūras līmeņa. Balta zibšņu uguns (3 s deg, 3 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 16 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas visu gadu, diennakts tumšajā laikā.
(Vikipēdija)

Bāku kultūrtūrisms
Atrodas ainaviskās vietās jūras piekrastē vai uz salām;

Iezīmē raksturīgus ģeogrāfiskus punktus;

Arhitektoniski izteiksmīgas būves, funkciju dēļ maz mainījušās;

Bieži vien vecākās būves attiecīgajā reģionā;

Augstākie skatupunkti, pateicīga vieta apkārtnes vērošanai;

Navigācijas vēstures liecība;

Pasaulē ir ap 15 000 bāku, no tām ap 360 pie Baltijas jūras;

Sabiedriskās organizācijas bāku saglabāšanai – Igaunijā (ap 50 biedru), Somijā (ap 400), Zviedrijā (600) utt.;

Pasaules bāku biedrība – The World Lighthouse Society, (www.worldlighthouses.org);

Divas bāku apmeklētāju kategorijas – tūristi un eksperti.

(Toms Altbergs, Andris Biedriņš; no Kurzemes plānošanas reģiona semināra "Kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls tūrismā")