Liepājas Valsts 1.ģimnāzija jeb ēka Ausekļa ielā 9, kas celta no 1910. līdz 1912.gadam, starp citiem apkārtnes namiem izceļas ar izteikti grezniem dekoriem rotātu fasādi un masīvo izskatu.

Sākotnēji šī iespaidīgā celtne būvēta kā krievu meiteņu ģimnāzija, kurā mācījās arī dažas latvietes. Tieši tāpēc Liepājas Valsts 1.ģimnāzija savu vēsturi skaita tikai no 1919.gada, kad skolā sāka mācīties latviešu bērni. Tajā pašā gadā skola ieguva pilsētas vidusskolas statusu, bet 1929.gadā kļuva par Valsts ģimnāziju.

Tikai pēc 69 gadiem – 2009.gadā skola atguva zaudēto Valsts ģimnāzijas statusu. Kopš 1919. gada šī izglītības iestāde piedzīvojusi pavisam astoņas nosaukumu maiņas, kļūstot gan par reālģimnāziju, Liepājas Valsts vidusskolu, Liepājas Valsts ģimnāziju un Liepājas 1. vidusskolu.

Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 25.maijā, klātesot Kurzemes gubernatoram Leonīdam Kņazevam. Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš grāmatā "Jūgendstila Liepāja" raksta, ka ēkas arhitekts nenoliedzami ir Ludvigs Melvils. "Ēkas projekts apstiprināts Kurzemes guberņas valdes būvniecības nodaļā 1907.gada decembrī. Tomēr pagāja vairāk gadi, iekams ēku izdevās uzcelt. Iecerei, kā parasti, nebija pietiekami daudz līdzekļu. Melvila projekta tāme bija 171 297 rubļi. Iespaidīgo izmēru ēku, kas atrodas neregulārā zemes gabalā, uzcēla aptuveni gada laikā. Par to liecina arī gada skaitlis "1912" ēkas fasādē pret Ausekļa ielu izvirzītajā spārnā."

"Ēkas celtnieks bija būvuzņēmējs Semjons Klepeņins," grāmatā "Dar man tēvis pastaliņas" raksta Maija Neimane. "Skolas pirmais direktors bija Arnolds Spekke – vēsturnieks un Latvijas Valsts diplomāts Itālijā, Bulgārijā un Grieķijā. Savukārt četrpadsmitais skolas direktors no 1994.gada ir Helvijs Valcis."
Lai arī cik raiba būtu skolas vēsture, tostarp fakts, ka 1942.gadā skolas telpās iekārtoja lazareti un mācības nācās pārcelt uz dažādu pilsētas iestāžu telpām un pat privātiem dzīvokļiem, nepamanīta nav palikusi arī skolas iespaidīgā arhitektūra.

"Starp citiem Melvila darbiem ēka izceļas ar sarežģītu, bet iekštelpu struktūrai precīzi atbilstošu būvapjomu kārtojumu," raksta Krastiņš. "Ielas fasādes apdare ir neparasti bagāta. Skolu ēku arhitektūrā, vismaz Latvijā, tai līdzvērtīgu nav, izņemot vienīgi ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kas arī sākotnēji celta kā skola."

"Atsevišķus posmus fasāde no abām pusēm iekļauj pilastri, kuru virsmu uzirdina raksturīgās trīs dažādā garuma rievtekas jeb vertikālas gropas. Izvirzītajā spārnā izceļas milzīgs skolas zāles logs, bet virs tā ēku vainago sarežģītas arhitektoniskās uzbūves atika jeb vertikāla siena virs galvenās dzegas. Tās centrā iemontēts pulkstenis. Uz ēkas izveidoti ciļņi, kuros attēlots Liepājas ģerbonis un ēkas celšanas gada skaitlis. No šaurajām ailstarpēm starp lielajiem ieejas lieveņa logiem noraugās sapņainas, skulpturālām gliemežnīcām vainagotas maskas. Vēl viena ornamentāla klišeja ir stilizēti augu motīvi un dažādos virzienos saspringti izlocītas līnijas, kas ieaustas daudzos ciļņos."

Krastiņš raksta, ka pavisam cita gaisotne valda pagalmā – pret pagalmu pavērstā spārna fasāde veidota no sarkaniem ķieģeļiem ar gaiša apmetuma laukumu ielaidumiem. Salīdzinot ar ielas fasādes apdari, pagalma puse atgādina pavisam citu ēku. Tomēr ēkas iekšējais interjers, kā jūgendstilā pienākas, sasaucas ar celtnes ārējo apdari – greznas un iespaidīgas kāpnes, kolonnas, arkas un pilastri.

Pēdējo gadu laikā skola piedzīvojusi Ausekļa ielas fasādes un iekšējo telpu atjaunošanu. Renovācijas projekta autore ir arhitekte Ilze Mekša. Ēka atjaunota, pietuvinot tam, kāda tā bija sākotnēji, piemēram, atjaunota tās vēsturiskā baltā krāsa. Ēkas priekšpusē izveidots lakonisks uzraksts "Liepājas ģimnāzija", jo vēsturiski vieta dota tikai diviem vārdiem (Krievijas impērijas laikā bija rakstīts Женская гимназия – meiteņu ģimnāzija).

Skolai ir trīs stāvi, neskaitot bēniņus un pagrabstāvu, kurā, ierīkota ģērbtuve un skolas ēdnīca. Otrajā stāvā atrodas Aktu zāle un Lielā sporta zāle. Pārējo ēku aizņem kabineti un klases. Ne visi zina, ka pagalma pusē atradās ieeja uz skolas baseinu, kurš gan renovācijas laikā likvidēts, tā vietā izveidojot nelielu sporta zāli. Pirmajā stāvā, blakus skolas bibliotēkai, jau vairākas gadus tiek veidots muzejs, tajā apkopoti dažādi materiāli, kuri sniedz informāciju par skolas vēsturi, tostarp par absolventiem un ēkas arhitektūru.

Skolas darbinieki, esošie skolēni un absolventi ar nepacietību gaida 2019.gada maiju, jo tieši tad skolai apritēs 100 gadu jubileja un, cerams, līdz šim laikam skola būs pilnībā atjaunota, lai ikviens varētu novērtēt tās vēsturisko nozīmi un arhitektonisko daiļumu.