Liepājas domes sēdē ceturtdien, 14.septembrī, gandrīz vai vienīgā nopietnā debate izvērtās ar ap lēmumprojektu par makšķerēšanas licenču maksas palielināšanu.

Deputātei ("Saskaņa") Ludmilai Rjazanovai pret to iebildumi bija jau Pilsētas attīstības komitejas sēdē, kur viņa apšaubīja biedrības "Liepājas ezeri" lietderību, jo tās ieņēmumi samazinājušies un no visas iekasētās naudas lielākā daļa tiek izlietota biedrības amatpersonu algām, bet ezera apsaimniekošanai pāri paliekot pavisam maz.

Arī domes sēdē Rjazanova aktualizēja šo jautājumu:" 2016.gadā ieņēmumi no licenču pārdošanas kopā ar biedru naudu bija 37 211 eiro, no tiem 30% bija jāiemaksā Valsts pamatbudžetā, 70% no ienākumiem paliek biedrībai "Liepājas ezeri". Algām iztērēts ap 20 000 eiro, tas ir līdz 59% no kopējiem ieņēmumiem. Tad zivju krājumu pavairošanai, kā arī vides un zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšanai atliek tikai līdz 11%."

Rjazanova pauda uzskatu, ka "nav lietderīgi paaugstināt licences maksu" un "ir jāpārskata biedrības "Liepājas ezeri" struktūra", proti, vai ir pamatojums tam, ka "ir pieci darbinieki, kuru uzturēšanai aiziet lielākā ieņēmumu daļa no licenču pārdošanas"?
Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš skaidroja, kā veidojas biedrības budžets, kurš esot bijis 39 000 eiro, no kuriem tikai daļa ir licenču nauda. "Saskaņā ar likumu 30% no tās tiek pārskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 70% paliek biedrībai, lai tā nodrošinātu licencētu makšķerēšanu, pavairotu zivju krājumus, kā arī nodrošinātu vides un zivju resursu  aizsardzību". Taču, ka sacīja Jēriņš arī valstij pārskaitītie 30% "nāk atpakaļ", jo valsts finansē zivju mazuļu iegādi.

Runājot par amatpersonu apmaksu, Jēriņš uzsvēra, ka to ir "minimāli" – grāmatvede, izpilddirektors un trīs inspektori, kā arī traktorists, "kas nodarbojas ar zāļu pļaušanu", ir tās amatpersonas, kas tiek algotas par licenču naudu. Savukārt pērn mazāk iekasēts tāpēc, ka stinšu laikā bijusi "bezledus ziema", un tieši no ziemas makšķerēšanas licencēm, ko izpērk viesi no Lietuvas, tiekot gūti lielākie ienākumi.

Vicemērs Gunārs Ansiņš aicinājumu atbalstīt sagatavoto lēmumprojektu par makšķerēšanas maksu paaugstināšanu sāka ar aizrādījumu, ka "opozīcijai vienmēr ir jāatrod iemesls, lai pakašķētos", uz ko Rjazanova savukārt atbildēja, ka neesot vis opozīcija, bet pilsētas deputāte.

Ansiņš arī pauda viedokli, ka viņam, personīgi, šķietot, ka inspektoru skaits ir par mazu, jo "liepājniekiem, Grobiņas un arī citu novadu ļaužiem, tāpat arī citu valstu pilsoņiem ir ļoti liela vēlme nodarboties ar nelegālo zveju".

Lēmums tika pieņemts, četriem "Saskaņas" deputātiem atturoties.

Jau vēstīts, ka, beidzoties saistošo noteikumu par amatierzveju un makšķerēšanu Liepājas ezerā termiņam, izstrādāts un ceturtdienas domes sēdē apstiprināts jauns saistošo noteikumu projekts.
Tas paredz nelielas izmaiņas licenču cenās, kā arī makšķerēšanas termiņos, precizējot licenču darbības datumus.

Turpmāk dienas licenču cena būs vienota (no 1,50 un 2,50 eiro uz 3 eiro), savukārt  gada licences cena paaugstināsies no 17 eiro uz 20 eiro. Cenas paaugstinātas, ņemot vērā pieprasījumu, kā arī licencētās makšķerēšanas organizēšanas izmaksas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".