Liepājā no krāna tek tik labs un garšīgs ūdens, ka tas neatšķiras no iecienītiem avotu ūdeņiem, kuri, iepildīti plastmasas pudelēs maksā... tūkstošreiz dārgāk.
Pašvaldības uzņēmuma "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus sarunai par dzeramo ūdeni, ko viņa vadītais uzņēmums piegādā līdz katra liepājnieka mājai, sagatavojies rūpīgi. Jūtos kā ķīmijas eksāmenā, jo uz rakstāmgalda goda vietā nolikta "kabatas formāta" laboratorija – kolbas ar ūdeni, elektrodi un citas lietas.
Ar vai bez filtriem?
"Skolā jāmācās ķīmija un fizika, dzīvē var noderēt!" – pamāca "Liepājas ūdens" vadītājs.
Kad esmu pareizi noskaitījusi ūdens ķīmisko formulu – H2O, sākas eksperiments, kura mērķis ir pierādīt, ka ūdenim, kas tek no krāna ikviena liepājnieka dzīvoklī, nav vajadzīgi nekādi dārgi filtri, un, ja kāds apgalvo pretējo, tad tas ir negodīgs tirgotājs, norāda Dejus, piebilstot, ka filtri jau nav slikti un savu funkciju pilda, tikai jāzin, kur tos vajag, un kur ne.
Īsumā – viss atkarīgs no elektrodiem. Ja tie ir no tērauda vai vara, elektrolīzes procesā dzidrais krāna ūdens strauji sāk iekrāsoties vienā gadījumā duļķaini pelēkā, otrā – zaļā krāsā, bet, ja elektrodi izgatavoti no ogles, ūdens glāzē tikai uzkarst, bet saglabājas dzidrs.
"Esmu šo eksperimentu rādījis 84 reizes, pēdējo reizi – šovasar Cēsīs, sarunu festivālā "Lampa", saka "Liepājas ūdens" vadītājs. Visa "sāls" ir faktā, ka duļķes rada elektrodi, kuri elektrolīzes procesā šķīst (ogle nešķīst), nevis tās rodas no krāna ūdens.
Tas nenozīmē, ka krāna ūdens ir absolūti bez kādiem piemaisījumiem – tajā ir dažādi mikro un makroelementi, piemēram Mg, Ca, K, Na, pateicoties kuriem ūdens arī iegūst savu garšu, turklāt tie labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Starp citu, pretēji destilētam vai vēl attīrītākam – dejonizētam ūdenim, kuri ir ne vien bez garšas, bet, kā saka Dejus, ir "izsalkuši" un "rijīgi", un, tādu dzerot, no organisma tiek izskalots viss, piemēram, kauliem vajadzīgais kaļķis.
Festivālā "Lampa" divas dienas savā stendā Dejus lūdzis apmeklētājus testēt trīs dažādus ūdeņus – divi bijuši Latvijā pazīstamu zīmolu avotu ūdeņi, trešais – Cēsu "krāna ūdens". Rezultāts bijis tāds, ka visi trīs ūdens paraugi savākuši vienādu balsu skaitu.
"Tātad krāna ūdens ne ar ko nebija sliktāks. Tāpēc – netērējiet naudu filtriem vai pudeļu ūdenim, kas ir tūkstošreiz dārgāks par krāna ūdeni."
Kā medusmaize bijusi saruna ar ģimeni, kura atzinusi, ka Cēsīs ūdens nav slikts, "bet pie mums tomēr labāks". "Pie mums" izrādījies Liepājā.
Ūdens no dziļurbumiem
Liepājnieki dzeramo ūdeni saņem no Otaņķu un Aisteres artēziskajiem dziļurbumiem – uz Liepāju tas atnāk no abiem galiem, un te savienojas. Aisterē ir deviņas akas un Otaņķos – 15. Ūdens krājumi ir tādi, ka ne mūsu, ne nākamajai paaudzei nepietrūks, apgalvo Dejus. Tas tiek ņemts 100 – 500 metru dziļumā, un ir minerāliem piesātināts, tāpēc garšīgs. Jā, nedaudz "ciets", atzīst Dejus, taču ūdens nevar būt labs visām vajadzībām. Tāpēc tvaika gludeklim, putekļusūcējam, un arī logu ārējo stiklu mazgāšanai labāk derēs destilētais ūdens.
Padomju okupācijas laikos ūdens ņemts tikai Otaņķos, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Liepāja augusi, ūdens sācis trūkt un nācies izbūvēt 17 km garo ūdensvadu no Aisteres līdz Liepājai. Toreiz pilsēta dienā patērējusi ap 20 000 m3 ūdens, tagad divreiz mazāk – līdz 9000 m3.
"Liepājas ūdens" savus maģistrālos cauruļvadus ir nomainījis, un tērauda cauruļu vietā tagad ir "mūžīgas" – čuguna, ko iekšpusē, lai būtu gludāka virsma, klāj betona masa, bet no ārpuses tās cinkotas un pārklātas ar polimēru materiālu. Ja ir nomainītas arī mājas pievadcaurules un iekšējie tīkli, tad nekādām sūdzībām par ūdens kvalitāti nevajadzētu būt, saka Dejus.
Popularizē "Ū" vitamīnu
Šovasar aizsākusies kustība, kas popularizē "Ū" vitamīnu jeb krāna ūdeni. Tās iniciatore ir Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija kopā ar domubiedriem – Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas kafejnīcām un restorāniem, kuros dzeramais ūdens no krāna tiek piedāvāts apmeklētājiem par brīvu.
Šajā kustībā iesaistījušās arī vairākas Liepājas kafejnīcas un restorāni, un to skaits pakāpeniski aug, saka Dejus. Mājaslapā udensparbrivu.lv redzams, ka šobrīd Liepājā ūdeni par brīvu piedāvā Jauniešu māja Kungu ielā 24, kafejnīca "Darbnīca" Lielā ielā 8, restorāns "MO" Brīvzemnieka ielā 7, bistro Brīvības ielā 164 un "Royal Hotel" Stūrmaņu ielā 1.
Centralizētā ūdens apgāde Liepājā
Kopējais ūdensapgādes cauruļvadu garums – 214 km;
Pieejama 99,61% iedzīvotāju;
Iespējamais ūdens ieguves daudzums – 9 793 315 m3 gadā; pieprasījums – trīs reizes mazāks;
Ūdens cietība (summārais kalcija un magnija saturs) – 3,5-3,7 mmol/l.
Pirms padošanas ūdensapgādes tīklā laboratorija katru dienu analizē ūdens paraugus. Veic ūdens kārtējo monitoringu ūdens paraugiem, kuri ņemti no patērētāja krāniem gan pilsētas centrā, gan Dienvidrietuma rajonā, Karostā, Zaļajā birzī un Centrālajā slimnīcā. Katru mēnesi laboratorija kontrolē visus ielas brīvkrānus un seko līdzi maģistrālā ūdensvada tīrībai. Vienu reizi gadā tiek veikta pilna ķīmiskā un bakterioloģiskā ūdens analīze urbumos un otrā pacēluma sūkņu stacijās, nosakot kopumā 36 kvalitātes radītājus.
Auditmonitoringu Liepājā nodrošina Valsts veselības inspekcija, papildus pēc sava plāna analizējot pesticīdus, hlororganiskus savienojumus, radioaktīvās vielas un t.t., paziņojot uzņēmumam par analīžu rezultātiem.
(Avots: Liepājas ūdens)