Mākslinieks un cilvēks ar zelta rokām – Aivars Kleins – savai dzimšanas dienai, kuru viņš svin 4.jūnijā, gatavo īpašu dāvanu – mākslas salonu Ludviķa ielā 3/5.

Šī Liepājas vēsturiskā centra ēka varētu būt būvēta ap 18.gs.vidu, spriež saimnieks. Uz fasādes redzamais gadskaitlis attiecas uz vēlāk piebūvēto ēku, nevis to, kurā top salons. Kaimiņos esošā Eltermaņu ģimene, kuri dzīvo un savu salonu "Mākslas lāde" iekārtojuši līdzīgā namā Friča Brīvzemnieka ielā, izpētījuši senu, 1760.gada Liepājas karti, un tajā saskatāms arī Ludviķa ielas nams.

Ēkas pildstatņu karkass būvēts no ozola, mūrēts ir tikai apakšējais stāvs. Dēļi bijuši darvoti un drīvēti ar pakulām. Attīrot sienas un griestus, atklājušās dažādu laikmetu liecības – sākot ar baroku, par ko liecina klasiskais akanta lapas zīmējums (apgleznotas bijušas ne tikai sienas, bet arī griesti), beidzot ar 20.gs.sākuma jugendu, Ulmaņa jeb artdeko un padmojlakiem. No katra šī slāņa Aivars ir saglabājis pa fragmentam, kas tagad uz balto griestu un gaišo sienu fona izskatās gluži kā gleznas. Ja baroka laika zīmējumi veidoti ar ūdenī šķīstošu līmes krāsu, ko ļoti grūti nācies saglabāt, tad vēlākie gleznojumi jau bijuši daudz noturīgāki.

Visam šim daudzslāņainajam "kokteilim" klāt nāk 20.gs.70-tajos būvēta krāsns, kas tikai notīrīta, atsedzot gaiši brūna okera toņa māla podiņus.

Dzīvoklis bijis 90 kvadrātmetrus liels (Kleinu izpirktā daļa ir puse no šīs platības), un apakšā, pagrabā ir bijis veikals – par to Aivars ir cieši pārliecināts. Vispār pagrabs ir "lielākā intriga" šajā mājā, viņš uzskata, un, ja nu kaut kur būtu vieta izstāžu zālītei, tad tieši tur.

Pagrabā ir ekselenti dēļu griesti, grīda veidota no perfektām māla flīzēm – tās ir ķieģeļa izmērā, bet uz pusi plānākas. Griestu pārsegumos – dziedos – sadzīti gaļas āķi.

"Tā ir vēsture! Īsta dzīva vēsture, kuru vērts sakārtot."

Ja visi jubilāri sev pasniegtu līdzīgas dāvanas, Liepāja izmainītos līdz nepazīšanai. Taču diemžēl tādu vīru kā Aivars Liepājā palicis tik maz, ka cerēt uz to, ka vēl viena aizlaista telpa tikpat aizlaistā 18.gadsimta vidū celtā ēkā atdzims, ir naivi.

Taču Aivars to spēj un dara. Priecājas, ka nav garlaicīgi ziemot. Diendienā plēšas kopš pagājušās vasaras, pamazām atjaunojot Ludviķa ielas namā Nr.3/5 izsolē iegādāto ap 45 kvadrātmetrus lielo dzīvokli. Līdz vasaras sākumam tam jāpārtop mākslas salonā vai, pieticīgāk izsakoties, mākslas veikaliņā, kurā saimniekos Aivars un viņa dzīvesbiedre, čaklā rokdarbniece Inga Kleina.

"Te nebūs otra "Klints" galerija," saka Aivars. Tā ir vēsture, un atjaunot kādreizējo Kleinu mākslas galeriju nav paredzēts. Taču ir doma par salonu, veikaliņu. "Man ir virkne mēbeļu, gan vēsturiskās, gan paša uztaisītās, ko gribu atkal nolikt vietā."

Darbojoties pie interjera, Aivars panācis, ka šī, vecākā ēkas daļa, atdzimst arī no ārpuses – pirmā stāva un pagraba logu acis raugās pārliecinošāk, gala siena aiz Aivara apsaimniekotās telpas turas stabilāk, un tajā vairs nav redzamas niedru "ribas", jo jauns apmetums sienu ir saglābis. Līdz martam ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tiks restaurētas arī oriģinālās ārdurvis.

Maza daļiņa no Liepājas neatkārtojamās, gadsimtos krātās pievilcības būs atgriezusies. Lai atgādinātu, ka "Liepājas vēsture nav sākusies tikai pirms piecdesmit gadiem" un ka ""Lielā dzintara" minimālismam pretī ir arī vēsturiski piepildīti interjeri, kam tāpat ir tiesības dzīvot".