Kā zināms, Lato Lapsam un Kristīnei Jančevskai maijā nāks klajā atmaskojoša grāmata par "Liepājas metalurga" nogrimšanas aizkulisēm un tās galvenajiem personāžiem.

Cik var spriest no Lato Lapsas iepriekšējām publikācijām, tad grāmata līdzināsies kriminālam bestselleram ar vārdos nosauktām konkrētām personālijām.

Šajā sakarā laikraksta "Kurzemes Vārds" šefredaktors Andžils Remess pulcēja savus radošākos un lojālākos spalvas meistarus – Viktoru Ulbertu (mīļi dēvētu par Kūsiņu), Noru Driķi (mīļi dēvētu par Tiklo), Andu Pūci (vienkārši mīļi dēvētu) un Kirilu Bobrovu – pie vīna glāzes savā Pasta ielas kabinetā.

Pēc tēvišķīga ievada šefredaktors esot ķēries vērsim pie ragiem, sakot: Rīgas pērkamie žurnālisti un vienkāršas cilvēkniecības gatavojas uzliet samazgu spaini  Latvijai un mūsu mīļajai Liepājai, apmelojot Liepājas metalurgus.  Mums, kā Liepājas rakstošajiem patriotiem vajadzētu dot efektīvu prettriecienu šai Lapsas paskvilai, mums jāpastāsta, kā īsti bija, kā "Liepājas metalurga" arodbiedrība, strādnieki un it īpaši īpašnieki līdz pēdējam ticēja uzņēmuma atdzimšanai, un dienu un nakti cīnijās pret dažāda kalibra apmelotājiem un "ziloņu dzemdētājiem", kuri ar savām melnajām dvēselēm azotē arī nogremdēja šo rūpniecības flagmani.

Kas gan cits, ja ne mēs! Izdarīsim! Mums jāliek lietā mūsu žurnālistu sirdsapziņa, lai atmaskotu demagogus, kuri apmeloja un turpina apmelot mūsu metalurgus!!!

It kā uzminot klātesošo neizteikto jautājumu, šefredaktors bilda, lai kolēģi šīs grāmatas sakarā vismazāk domā par atalgojumu jeb, kā Rainis ir teicis, – alga noved prom no mērķa.