Restaurators Kaspars Burvis ķēries pie Liepājas Sv.Annas baznīcas 17. gadsimta sākuma koka mākslas priekšmetu restaurācijas.

“Senākais darinājums ir kancele, tā datēta ar 1610.gadu (pašreizējā Sv.Annas baznīcas kancele darināta gandrīz 200 gadus vēlāk – 18.gs.beigās),” stāsta Kaspars Burvis. Kancele sadalīta fragmentos, un starp tiem ir gan krāšņas ieejas durvis, gan sānu uzejas un citas detaļas. Restaurējamo priekšmetu krājumā ir arī divi biktssoli, kas darināti 1721. un 1722. gadā. “Tie ir, ja ne paši senākie, tad vieni no vecākajiem priekšmetiem Liepājā – kancele pat ir senāka nekā Liepāja, kurai pilsētas tiesības piešķīra piecpadsmit gadus vēlāk – 1625.gadā,” norāda restaurators.

Kancele, ko baznīcai dāvinājis Vilhelms Farenhorsts, jau reiz tikusi restaurēta, un tas, kā vēsta uzraksts uz tās, noticis 1682.gadā, kad darbus veicis Joahims Kreicfelds.

Restauratoru Kasparu Burvi sastopam darbā iegrimušu Liepājas muzeja krājuma pagaidu glabātuvē, kas atgādina kaut ko vidēju starp operāciju zāli un kinostudiju. Šādu iespaidu rada vairāki prožektori un milzīgais palielināmais stikls, kas nostiprināts virs restaurējamās detaļas – vācu draudzes biktssola fragmenta. Biktssola koka figūriņas patlaban klātas ar plānu zīdpapīra kārtiņu. Šādi restaurators nostiprina koka skulptūru grunts slāni un koksnes šķiedras. Kad tas būs paveikts, zīdpapīrs tiks uzmanīgi noņemts, un varēs ķerties pie priekšmetu attīrīšanas, kā arī krāsas un zeltījuma atjaunošanas. Priekšmetu attīrīšanai restaurators jaukšot dažādus “kokteilīšus”, jo ir jānoņem gan netīrumi, gan vēlāko gadu pārkāsojums, gan bronzas krāsa, kas izmantota, lai vietām aizstātu zudušo zeltījumu. Tāpat vajadzēs resaturēt trūkstošās detaļas, kas zudušas gadu desmitu laikā, kamēr šie priekšmeti glabājušies muzeja pagrabos.

Vai pēc tam kancele un biktssoli izskatīsies kā jauni? Tā gan nevajadzētu teikt, smejas Kaspars Burvis, jo tas ir lielākais apvainojums restauratoram, ja par viņa darbu saka – “kā jauns”. Saglabāt oriģinālo priekšmetu, tā ir īstā vērtība!

Darbs, ko pēc Liepājas muzeja pasūtījuma uzsācis restaurators, būs ilgs un piņķerīgs, līdz ar to arī dārgs, kopumā tas varētu izmaksāt 20 – 30 tūktošus latu un aizņemt vairākus gadus, saka muzeja direktore Dace Kārkla. Šobrīd piešķirtais Kultūrkapitāla fonda finansējums ļaus inventarizēt priekšmetus un apzināt turpmāk veicamos darbus.

Lai arī nāksies pagaidīt, rezultāts būs tā vērts – 17. gadsimta sākuma priekšmeti ir liels returms, turklāt ļaužu skatieniem tie bijuši apslēpti vairāk nekā septiņdesmit gadu – kopš 1937. gada. Muzeja krājumos kancele, kā arī vācu un latviešu draudzes biktssoli glabājas kopš 1912. gada, un starpkaru posmā bijuši arī izstādīti muzeja ekspozīcijā. Padomju laikos šie priekšmeti glabājās nepiemērotos apstākļos muzeja pagrabā.