Saistībā ar vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža demisiju portāls iztaujāja Reformu partijas Kurzemes nodaļas vadītāju un RP valdes locekli, deputātu Jāni Vilnīti.

Vai jums šis paziņojums bija negaidīts?
Nē, tas nebija negaidīti. Sarunas ar ministru partijas iekšienē jau kādu laiku notika, un šāds lēmums ir tikai likumsakarīgs.

Vai Reformu partija bija gatava šādam ministra solim? Kas notiks līdz ministra pilnvaru beigu termiņam – 1.decembrim?
Šis ir ļoti nopietns nākamā gada budžeta apspriešanas periods, Reformu partija risina smagas sarunas ar ministru prezidentu un koalīcijas partneriem par pielikumu pedagogu algām. Tāpat ļoti smaga cīņa norisinās par ostu ienākumu aplikšanu ar maksājumu, kas sabiedrībai ir pieņemams un saprotams, ja tiek izskaidrots, bet kam izmisīgi pretojas ostu pārvaldītajās "hercogistēs".

Jauna ministra izraudzīšanās, situācijas apzināšana – kādas iestrādes ir ministrijā, kuras būtu jāturpina, kas varbūt arī nav izdarīts, diskusija partijā un cienīga kandidāta izraudzīšana, neatliekot to uz pēdējo brīdi, tas viss, protams, ir papildu slodze šajā sarežģītajā budžeta apspriešanas posmā.

Ja partija uzrunātu Jāni Vilnīti kā potenciālu vides un reģionālās attīstības ministra kandidātu, kāda būtu atbilde?
Iespējams ir viss. Taču mana attieksme pret darbu Rīgā ir labi zināma. Tad ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai es mainītu savu līdzšinējo nostāju.

Taču es katrā ziņā esmu par to, ka ministrija jāuztic cilvēkam, kurš pārzina pašvaldību darbu un nāk no reģioniem.

Uzziņa
Ministra Edmunda Sprūdža izplatītajā paziņojumā teikts: "Savu turpmāko profesionālo darbību nesaistu ar politiku un, sākoties aktīvam 12.Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotu, ka mana izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa. Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ. Līdz ar to šo iemeslu dēļ, esmu nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī. Turpmākajos mēnešos ministra amatā un arī pēc tam palikšu uzticīgs Reformu partijas ideāliem un pārliecībai par pārmaiņu nepieciešamību, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlēmu ienākt politikā."