Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 223 Baibas un 5 Barbaras, bet nav nevienas Barbas.

Vārda dienā sveicam Rīgā dzīvojošo liepājnieci Baibu Jansoni.
 

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu 29 gadus veca liepājniece Rīgā. Kā teica kāds cilvēks – paaugstināts adrenalīns (iesmejas). Vienmēr esmu kustībā... Kā jau daudziem, arī man ir dažādas lomas – sieviete, māsa, meita, padotā, studente, draugs… Pirms kāda krietna laika noskatījos filmu "Yes, man". Tā bija komēdija ar Džimu Keriju. Bet kādēļ es to stāstu – tur bija kāda forša lieta, proti, ka ir jābūt atvērtam pret dažādiem dzīves piedāvājumiem un iespējām. Galvenais varonis visam teica "jā", jo atbilde "nē" nokauj iespēju pašā saknē. Un mana šī brīža dzīves pozīcija ir līdzīga. Protams, neliela kritikas deva, tomēr "jā" var ieviest tik daudz krāsas ikdienā.

Mēdzu daudz smieties, pavelkot līdzi pārējos. Manuprāt, tas ir veselīgi un smieties vajag un daudz. Man liekas, ikdienā ir par daudz nopietnības, ka tas tāds pašu uzlikts smagums, būt nopietniem un drūmiem, jo tā taču pieaugušajiem jāuzvedas. Bet kāpēc? Mums taču ir dots tik daudz, nevajag koncentrēties uz to, kā nav, bet priecāties par to, kas ir, par mazajām lietām – par saulainu dienu, garšīgu kafiju, brīnišķīgu dziesmu, muļķīgu joku un tamlīdzīgi.

Dzīve ir jāsvin, jo, kā pierāda pēdējā laika notikumi, tā var aprauties jebkurā mirklī.

Kā paiet jūsu ikdiena?
Kaut arī pēc būtības esmu pūce, dzīve mēģina mani pāraudzināt par cīruli. Darba dienas parasti iesākas 6:45, kad nelietīgais modinātājs sāk spīdzināt. No rītiem esmu lēna un parasti nepatīk ne ar vienu čalot, jo vajag savākties un iedzert ikdienišķo kafijas devu. Pēc stundiņas viss ieiet jau rāmjos un esmu gatava ikdienai, ko pavadu pārsvarā birojā, jo strādāju par personāla speciālisti kādā lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdiena paiet multikulturālā atmosfērā.

Kādu laiku nodzīvoju Norvēģijā, kur iemācījos arī valodu, to man šobrīd ir iespēja pielietot arī savā darbā. Pagājušā gadā atsāku studēt pēc pārtraukuma, līdz ar to katru trešo nedēļas nogali pavadu skolā.

Vēl es dejoju, tā ir mana aizraušanās. Tā ir mana barība dvēselei. Jāatzīst, ka sakarā ar iekavētajiem universitātes darbiem nākas atņemt laiku dejai, bet pēc dažām nedēļām ceru, ka viss norimsies un varēšu to darīt ar dubultu jaudu.

Mēdzu pasmieties, ka man jau tā īsti nekas nepieder, jo visu naudu ieguldu ceļojumos un dejošanā. Vislabākā kombinācija, kad tas ir apvienojams. Katru gadu braucu uz Itāliju, uz deju nometni, kur veltu laiku tikai sev un dejai. Viseksotiskākais ceļojums bija deju nometne Havannā, Kubā, kur pabiju vēl ar dažiem dejotājiem tieši pirms gada.

Kā vislabāk sākt dienu?
Ziemas periodā noteikti ar vannu, labu mūziku un kafiju.

Kas jūs aizrauj un iepriecina?
Labas emocijas un to katalizatori – saturiskas sarunas, kino, mūzika, dejošana, garšīgi ēdieni, ceļošana, spēcīgas un interesantas personības, siltums.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Drīzāk teiktu, ka pēdējā laikā drīzāk jūtos šokēta, bet, ja patin filmu atpakaļ, mani noteikti patīkami pārsteidza, kad man piedāvāja filmēties krievu režisora Vladimira Ščegoļkova pilnmetrāžas filmā «От пяти до семи» mazā epizodiskā lomā, kas tika uzņemta Latvijā šovasar. Process un piedzīvojumi, kas ar to saistīti noteikti manī rada pozitīvas emocijas. Vēl ir daudz citas lietas, kā kāzas un ģimenes pieaugumi tuvāko lokā, kas ir tik forši.

Kur vislabāk aizvest Liepājas viesus?
Noteikti pie jūras. Liepājā ir visbrīnišķīgākā pludmale un jūra. To lielu arī saviem ārzemju draugiem un paziņām. Katru reizi, kad esmu Liepājā, dodos garākās pastaigās gar jūru. Tas ļauj sakārtot domas un rast mierinājumu. Visbrīnišķīgākais laiks doties uz Liepāju viennozīmīgi ir vasara, kad notiek koncerti un dienās var vāļāties siltās smiltiņās. Vēl man ļoti simpatizē Liepājas promenāde.

Kas Ziemassvētku gaidīšanu padara īpašu?
Manuprāt, pats Ziemassvētku stāsts padara šo laiku tik īpašu. Jo pēc būtības, ko mēs svinam? Vieni atbildēs, ka Ziemas saulgriežus, vasaras tuvošanos, un viņiem būs taisnība. Tomēr es piederu pie otras grupas, kas svin Kristus dzimšanas dienu.

Kā sevi iepriecināt svētkos?
To var izdarīt dažādi, pēc noskaņojuma. Jāatzīst, ka vārda dienu man vienmēr ir paticis svinēt labāk nekā dzimšanas dienu. Neatraujama manas vārda dienas sastāvdaļa ir glāze šampanieša. Gards šokolādes fondants noteikti arī var celt dienas akcijas. Vajag ieklausīties sevī, varbūt jaukas vakariņas divatā ar mīļoto cilvēku, vai jautra ballīte draugu kompānijā, varbūt vientulība labā kino. Galvenais, būt patiesi godīgam pašam pret sevi, jo kurš gan labāk sevi pazīst ja ne pats.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Mīliet sevi un priecājieties, un dalieties savā priekā un mīlestībā ar saviem līdzcilvēkiem!