Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 14 Austri. Vārda dienā sveicam studentu Austri Vainekītu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu 1.kursa students Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur studēju ainavu arhitektūru un plānošanu. Līdz ar iestāšanos šajā augstskolā, lielāko daļu sava laika pavadu Jelgavā. Studiju laikā ļoti reti atgriežos Liepājā, taču brīvlaikā ar prieku dodos mājās. Mana ikdiena galvenokārt sastāv no studijām, kas tiek papildinātas ar kursa vecākā pienākumiem, kori, jāšanas nodarbībām un pēdējā laikā manu ikdienu ir papildinājusi gatavošanās vasaras darbam ASV, kas nozīmē regulāras iknedēļas sapulces Rīgā, kā arī personīgas tikšanās ar cilvēkiem, kuri jau agrāk ir piedalījušies šajā programmā. Līdz šim visas vasaras emu pavadījis laukos, kur piedalījos saimniecības darbos, tāpēc šis gads solās būt īpašs.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Tieši šobrīd man nav nekā aktuālāka par sesiju. Tomēr visa cita starpā izceļas jau minētā gatavošanās darbam ASV, kur strādāšu par pārdevēju, kas ies no mājas uz māju un tirgos mācību materiālus. Neizklausās aizraujoši un skeptiķu šim pasākumam pietiek, tomēr man tas šķiet pamatīgs izaicinājums un iespēja audzināt savu raksturu.

Kā nolēmāt studēt ainavu arhitektūru?
Vispirms man jāsāk ar to, ka, pirms iestājos šajā mācību programmā, studēju mežzinātni tajā pašā LLU. Viss bija jauki un labi, līdz 2. semestra vidum, kad sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Bez redzama iemesla visa mana ikdiena bija sagriezusies kājām gaisā – viss rādījās pelēkos toņos. Sapratu, ka man ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas un uz brīdi pat apsvēru domu par aiziešanu no augstskolas, kas, protams, būtu bijis ļoti muļķīgi. Par lēmumu iestāties ainavu arhitektūras studiju programmā izšķīros, jo saredzēju, ka tā sevī apvieno vairākas man sirdij tuvas tēmas un nodarbošanās – dabu, arhitektūru, zīmēšanu un, galu galā, mākslu. Jāsaka, ka mana priekšnojauta ir bijusi pareiza un šī studiju programma tiešām, šķiet, apvieno praktisko un eksakto ar māksliniecisko un radošo.

Kas jūs aizrauj?
Iespējams, vieglāk būtu atbildēt uz jautājumu "Kas mani neaizrauj?". Ja man tomēr jāpacenšas atbildēt uz šo jautājumu, tad es teiktu, ka mani aizrauj daba. Sakot "daba", es nedomāju tikai par zaļu zāli, kociņiem un zvēriņiem.Manā uztverē daba, bez šī vārda klasiskās izpratnes,ir tās likumsakarības un tie likumi, kuri veido mums apkārt esošo pasauli. Un cilvēks, protams, ir neatņemama sastāvdaļa no dabas. Līdz ar to, raudzīties dabā, tas nozīmē, gan iepazīt sevi, gan izprast cilvēku savstarpējās attiecības, gan iepazīt apkārt esošo pasauli – arī to, kas sastāv no zāles, kociņiem un zvēriņiem.Tas ir bezgalīgs mācīšanās un augšanas process.

Tiem cilvēkiem, kuriem pagaidām viss šķiet pašsaprotams, tas viss liksies pēc pēdējām muļķībām,tomēr es zinu, ka ir gana daudz cilvēku, kuri domā līdzīgi man.

Kas pēdējā laikā pārsteidzis un sagādājis prieku?
Esmu guvis neskaitāmus apliecinājumus, jo īpaši pēdējā laikā, tam, ka ir iespējams mainīt savu raksturu un domāšanas veidu, un, ticiet man, tās nav pasakas, tas pamatīgi atsaucas tajā, kā apkārtējie cilvēki izturas pret jums. Varu apstiprināt to, ka mēs dzīvojam tādā pasaulē, kādu paši radām. Un, jā, tas sagādā prieku!

Vai ir kāda vieta Liepājā, kas jums saistās ar īpašām atmiņām?
Ar īpašām atmiņām noteikti saistās bijušās RTU (tagad - LVT) pagalms. Patiesībā nezinu, vai ir tāda vieta Liepājā, ar kuru man nesaistītos kādas atmiņas, taču pirmās manā prātā nāk tādas vietas kā jūrmala, jūrmalas parks, Ziemeļu forti un mols.

Kur jūs vēlētos aizceļot? Kādēļ?
Ir daudz tādu vietu, kuras vēlētos apmeklēt, tomēr vēl vairāk vēlētos apceļot Latviju. Domāju, ka arī Latvija ir gana liela, lai spētu pārsteigt ar dažādību un negaidīti skaistām vietām. Visādi citādi, es noteikti izvēlētos ceļot uz kādu vietu, kur ir kalni un kur nav daudz cilvēku.

Kā vislabāk pavadīt brīvdienu ziemā?
Tas būtu atkarīgs no tā, kas ir darīts līdz šai brīvdienai. Tomēr uzskatu, ka nav iespējams pilnvērtīgi izbaudīt patieso ziemas skaistumu, ja vien tu neatrodies laukos, kur līdz apvārsnim viss plešas žilbinoši balts, bez cilvēku atstātām pēdām sniegā un bez brūna slapjdraņķa visapkārt, kā tas ir pilsētās, un to visu papildinātu absolūts klusums. Retas reizes ir nācies izbaudīt ko līdzīgu un tādos brīžos tiešām liekas, ka visa pasaule snauž.

Vai zināt, kā ieguvāt savu vārdu?
Jā, tas man ir stāstīts. Mans tēvs uz lapiņas bija uzrakstījis, ja nemaldos, apmēram 10 vārdus, kādi viņam patiktu, un no šiem 10 vārdiem īsto izvēlējās mana mamma.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Noderības sajūta un pateicība no apkārtējiem ir tās lietas, kuras pa īstam piešķir dzīvei jēgu. Tāpēc novēlu, lai jums visiem būtu vismaz viens cilvēks, kuram tieši jūs būtu neaizvietojams!