Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šonedēļ populārākais vārds ir Sandra (291) un Verners (46). Šodien svin 204 Santas, 149 Sanitas, 42 Sanijas, 29 Sandas un 22 Sandijas.

Dzimšanas dienā sveicam Annu Bušu.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu Latvijas Lauksaimniecības Veterinārās medicīnas studente, šobrīd mācos 2.kursā. Aktīvi iesaistos Jelgavas studentu teātrī, tur mēs nodarbojamies ar improvizācijas sportu. Ikdienā es apmeklēju lekcijas, kārtoju kolokvijus, dodos izbraucienos pa Jelgavu ar riteni, brīvdienās gan es braucu uz Liepāju, tur es katru rītu sāku ar krūzi gardas kafijas Liepājas Park Coffee, ja godīgi, labāku kafiju neesmu vēl atradusi.

Kas jūs aizrauj un iedvesmo?
Mani iedvesmo cilvēku nesavtīgums, labestīgums un kompetence savā jomā, zinu, ka tas ir dīvains salikums, bet, sastopot jebkuru cilvēku ar šādām īpašībām, es izjūtu apbrīnas sajūtu. Aizraut mani spēj gandrīz jebkas, galvenais, kā tas man tiek pasniegts, ja par to man stāsta ar entuziasmu un aizrautību, es pievienošies, lai cik traka ideja tā tajā brīdī būtu (protams, gan ar apdomīgumu). Par piemēru varu minēt, ka esmu nodarbojusies ar jāšanu, ar debatēm angļu valodā, dziedājusi korī, bijusi nelielas avīzes redaktore, auklējusi bērniņus, dejojusi, un tā tālāk. Es reti kad iespējai pateikšu nē, jo ticu, ka no katras varu gūt vērtīgu pieredzi!

Šobrīd iedvesmu smeļos no veterinārārstiem, kuri savu darbu dara ar apņēmību un augstā kvalitātē, jo skatos uz to ar cerību, ka kādu dienu varēšu tāpat, varbūt pat vēl labāk. Priecē fakts, ka nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri strādā savā darba sfērā jau 20 gadus, bet tāpat mīl savu darbu un katru dienu tajā iegulda savu laiku un enerģiju.

Kā nolēmāt studēt Jelgavā?
Studēt Jelgavā jau tika nolemts 4 gadu vecumā, jo šī ir vienīgā vieta Latvijā, kurā var iegūt veterinārārsta izglītību. Vēlme kļūt par veterinārārstu sākās ar to kam man nebija mājdzīvnieku (kurus ļoti vēlējos) tāpēc domāju, ka tad, kad būšu veterinārārsts, varēšu turēt daudz dzīvnieku. Bet laiks gāja un es sapratu, ka veterinārmedicīna ar to neaprobežojas, tā ir krietni plašāka nozare ar vēl plašākām iespējām. Tāpēc ēnoju veterinārāstus Liepājā, braucu skatīties, kā Jelgavā ir mācīties... Pienāca gan moments dzīvē, kad mana apņēmība nedaudz sašķobījās un vēlējos pārliecināties, vai tas ir tiešām tas, ko vēlos darīt. Tāpēc aizgāju uz Stradiņa universitāti paskatīties, kā ir tur, kā būtu būt par cilvēku ārstu, tas nebija ne uz pusi tik vilinoši kā veterinārmedicīna. Tāpēc, kad pienāca brīdis izvēlēties, es izvēlējos to darbu, kuru spētu darīt ar mīlestību, darbu, kurš man tiešām patiktu – veterinārmedicīnu!

Kā vislabāk atpūsties?
Tas ir atkarīgs no noskaņojuma un vai runa ir par fizisku vai garīgu atpūtu, Jelgavas studentu teātris ir kā zāles dvēselei, tur var tik daudz iemācīties, izsmieties, labi pavadīt laiku. Protams ir brīži, kad gribās atpūsties, guļot gultā, neko nedarot un ar nevienu nerunājot, bet katram jau dzīvē ir tāds mirklis. Lieliska atpūta ir arī dodoties izjādēs vai izbraucienos ar riteni, tas tik pozitīvi uzlādē un izraisa patīkamu nogurumu, un smeldze nākamajā dienā tikai atgādina par lieliski pavadīto dienu. Kādreiz būtu teikusi, ka laba grāmata ir lieliska atpūta, šobrīd gan jāsaka, ka tādai, paliek pārāk maz laika.

Kāda varētu būt jūsu ideālā diena?
Arī tas ir atkarīgs no noskaņojuma un dienas, kad tas tiek pajautāts! Citas dienas ir tāds nogurums, ka ideāla diena ir nogulšņāt pa gultu un neko nedarīt. Vai arī diena Parīzē, Londonā, Ņujorkā un citur, izbaudot svešas pilsētas, dabas, apkaimes skaistumu un kulināriju. Vai arī krietni vienkāršāk, pavadot laiku ar draugiem. Ideālu dienu nav, ir tikai lieliski momenti, kuri padara pašu dzīvi krāšņāku, bagātāku un skaistāku.

Ko par Liepāju stāstītu cilvēkam, kam par pilsētu nav nekāda priekšstata?
Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš, tā ir pilsēta, kurā bango jūra un tās krastā virmo sāļais gaiss, liekot aizbraucējam pēc tā ilgoties! Tā ir pilsēta, kurā ir citādi cilvēki, kuri runā nedaudz citādāk, mums ir gružkaste un knauši, nevis miskaste vai odi. Tā ir pilsēta, kura aug un attīstās un nekad nebūs par lielu.

Ar kādām sajūtām jums saistās septembris?
Man septembris asociējas ar kastaņiem, dzelteni sārtām lapām, sēņu pilnam tirgum, lazdu riekstiem, pirmklasniekiem un jaunu grāmatu smaržu. Tas asociējas ar nepacietību, nogurumu, satraukumu un miegu.

Vai mēdzat plānot savu nākotni? Kādu redzat sevi pēc pieciem gadiem?
Kad biju mazāka, tikai par nākotni vien domāju, bet tagad ir nedaudz citādāk, jo uzskatu, ka jādzīvo ir tagad un šajā mirklī, jo patiesībā nav jau īsti skaidrs vai mums rītdiena pienāks un vai cilvēks mums blakus būs vēl rīt turpat. Pēc 5 gadiem redzu sevi VMF 6.kursā gatavojoties iziet lielajā pasaulē, lai uzkrātu pieredzi un kļūtu par labu veterinārārstu.

Kāds ir bijis atmiņā paliekošākais pārsteigums dzimšanas dienā?
Tā laikam ir 18.dzimšanas diena, kuru svinēju ar ģimeni un draugiem viesu namā, tā vakara atmiņā paliekošākais pārsteigums bija tēta dāvinātie zelta auskariņi un klasesbiedrene, kura pārģērbās par Skubiju Dū, lai viņa tēlā pasniegtu dāvanu, kurā bija atklāta dzīves jēga, vēljoprojām atceroties sejā iezogas smaids, un no sirds vēlos teikt paldies par lielisko svinēšanu!

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!    
Vēlu daudz spilgtu mirkļu – skaistus, elpu aizraujošus, mīļus un pārsteidzošus, jo mūsu stāsta galā tas ir viss, kas mums paliek.