Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 3 Gaiti, 157 Karīnas, bet nesvin neviens Gaits.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas leļļu teātra māksliniecisko vadītāju un aktrisi Litu Belti.

Par ko tu bērnībā vēlējies kļūt?
No bērnības atmiņām minos, kā sēdēju un skatījos izrāžu mēģinājumus, kad vecāki vēl strādāja Liepājas teātrī. Protams, tas bija interesanti un aizraujoši, taču neskatoties uz to, ka esmu augusi teatrāļu vidē, mans sapnis bija kļūt par veterinārārstu. Mani ļoti aizrāva dzīvnieki – gan lieli, gan mazi. Mums pašiem nebija lauku māju, tāpēc katru vasaru centos kādu laiku pavadīt īstos laukos, pie kādas no draudzeņu omītēm. No 12 gadu vecuma nodarbojos ar jāšanas sportu, kas arī tagad nav atstāts novārtā, bet pāraudzis hobijā. Zirgi palīdz relaksēties un viennozīmīgi dod jaunu enerģiju un sparu pat vairākām dienām. Šo sapni par veterināriju pēc vidusskolas nebiju atmetusi un vairāk nekā gadu Jelgavā apguvu šo profesiju, bet tas ir ļoti ilgs un grūts process. Es tomēr izlēmu atgriezties Liepājā un, lai kā mani vecāki nevēlējās, ka mana dzīve ir saistīta ar kultūru – liktenis ir neizbēgams.

Īsumā pastāsti par savu ikdienu!
Šobrīd esmu dekrēta atvaļinājumā, bet tas nenozīmē, ka darbi manā ikdienā ir apstājušies. Noteikti nē! Aktīvi gatavojos nākošā gada VII Starptautiskajam Ieļļu teātru festivālam "Zeme. Debess. Jūra". Vēlamies ar šo festivālu pārsteigt apmeklētājus un pilnveidot tā programmu. Arī norises laiks būs mazliet citādāks kā ierasts – tiksimies 2. un 3. augustā. Ir sācies arī darbs pie izrādes "Velniņi", kurai būšu režisore, bet lelles top Rīgas Leļļu teātrī pie leļļu skulptores Natālijas Davidovičas.

Vai tas ir likumsakarīgi, ka tu strādā Liepājas leļļu teātrī, tāpat kā tavi vecāki? Kā nonāci pie šāda lēmuma?
Nu jau Liepājas Leļļu teātrī ir paaudžu maiņa. Mamma jau pāris gadus ir pensijā. Kā jau iepriekš minēju – esmu mēģinājusi iet citu dzīves ceļu, kas nebūtu saistīts ar kultūru, bet šobrīd sevi sajūtu īstajā vietā. Vēl ir, kur augt un ko mācīties.

Kā tu vērtē Liepājas leļļu teātra apmeklētājus? To paliek vairāk vai mazāk? Kā mainījušies ir bērni – galvenie skatītāji?
Skatītāju skaits ir nemainīgs uz klasiskām izrādēm, piemēram, "Trīs sivēntiņi", "Ansītis un Grietiņa" u.c., taču priecē pilna zāle arī uz pirmizrādēm. Publika, kas ir pie mums stacionārajās izrādēs, atšķiras no viesizrāžu apmeklētājiem. Liepājnieki ir mazliet kautrīgāki un kūtrāki. Ļoti žēl, ka vecāki saviem bērniem vairs nemāca uz teātri doties ar ziediem, kā tas bija manā bērnībā. Taču aplausu skaļums un emocijas gan nav mainījušās.

Ko šajā sezonā noteikti vajadzētu redzēt Liepājas leļļu teātrī?
Aicinu visus uz izrādīti "Lāčradzis", kurā ir dzirdama jauka mūzika un dziesmu teksti, kuriem varēs dziedāt līdzi! Pēc jaunā gada sekojiet līdzi citiem jaunumiem!

Kā tu pavadi savus brīvos brīžus, mēdz sevi palutināt?
Šobrīd daudz laika pavadu svaigā gaisā. Rudens ir mans laiks – priecē krāsas koku lapās, ko reizēm apmirdz kāds saules stariņš. Bet parasti relaksējos zirga mugurā – gan aktīvi trenējoties un pārvarot šķēršļus, gan garās pastaigās gar jūru. Liela relaksācija ir arī garās ikdienas pastaigas ar mūsu diviem pelēkajiem mīluļiem suņiem – veimārieti Bočeku un Stafordšīras terjeru Sargosu.

Bez kādām trīm lietām tu nevari iedomāties savu ikdienu?
Tās nebūs gluži lietas. Mana ikdiena nebūtu iedomājama bez ģimenes un pelēkajiem mīluļiem, es neprotu un man nemaz nepatīk būt vienai – būt vientulībā ar sevi. Esmu fiksa un mobila, tāpēc bez auto būtu grūti!