Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 41 Zelma un 1 Virma, bet nav neviena Zemgus.

Vārda dienā sveicam Rīgā dzīvojošo liepājnieci Virmu Jankovsku.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Mani sauc Virma, un man ir 18 gadi. Pēc 9.klases atbraucu mācīties uz Rīgu un vēl joprojām dzīvoju Rīgā. Taču vienmēr palikšu liepājniece. Šī pilsēta man ir ļoti tuva un vēl neviena vasara nav pagājusi bez volejbola pie Liepājas jūras. Šogad pabeidzu vidusskolu un tālāk mācīšos Latvijas Kultūras koledžā, kurā man par lielu prieku esmu tikusi budžeta grupā. Mīļākā nodarbe, darbs un hobijs man ir dejošanas, akrobātikas, fiziskās sagatavotības un plastikas treniņi, kas principā arī aizņem visu manu ikdienu. Ar to arī ir saistīti mani tālākie dzīves mērķi. Šajā jomā man ļoti palīdz izsisties 10 gadus ilgā pieredze Liepājas vingrošanas skolā, par ko arī vienmēr būšu pateicīga savai trenerei Tatjanai Jurenko. Viņa man ir iemācījusi disciplīnu, neatlaidību, smagu darbu, labu fizisko sagatavotību, kā arī akrobātiskos elementus, kas ir neatņemama sastāvdaļa manā ikdienā.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Ikdiena man, manuprāt, ir diezgan aktīva un reizē citiem neinteresanta. Pirmajā dienas pusē manu laiku aizņem mācības. Atlikušo dienas daļu esmu treniņos. Tā tas ir piecas dienas nedēļā. Nedēļas nogale parasti tiek aizvadīta treniņos, sacensībās vai kādos pasākumos, kuros arī dejoju. Neslēpšu arī, ka pēdējā laikā pie šī visas kā tradīcija nedēļas nogalēs ir aiziet atpūsties uz Vecrīgu ar draugiem.

Vai jums ir kāds īpašs vaļasprieks?
Man ļoti patīk volejbols. Vēl es esmu ļoti pieķērusies grāmatu lasīšanai, kas man ir kā vakara pasaciņa pirms gulēt iešanas. Bez grāmatas vakarā vairs nevaru iemigt. Bet kā lielākais vaļasprieks man tomēr ir dejošana. Tā ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Man ļoti patīk vērot un iepazīt cilvēkus. Patīk sniegt padomus un palīdzēt cilvēkiem. Šo visu arī varu realizēt treniņu procesā, mācot citus un mācoties pie citiem.

Kas jūs iepriecina?
Ņemot vērā to, ka man ļoti patīk mazi bērni un pozitīvisms, kas tajos mīt, visvairāk mani laikam var iepriecināt atkalredzēšanās ar maniem brāļiem. Es viņus saucu par mežonēniem. Vienmēr ārdamies un trakojam kopā.

Bez kā nekad neizejat no mājas?
No mājas es nekad neizeju bez telefona. Tā ir lieta, kura man vienmēr būs pie rokas, protams, izņemot laiku, kad esmu treniņos.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Piedzīvojumi ir bijuši ļoti daudz. Bet, ja mēs runājam tieši par pēdējo laiku, tad tas ir deju skolas "Todes” koncerts, kurš norisinājās pagājušās nedēļas nogalē Dzintaru koncertzālē. Tur patiešām varēja redzēt, uz ko cilvēki ir spējīgi un, ko ir gatavi darīt sava mērķa sasniegšanas labad. Tas deva ļoti lielu iedvesmu un tagad esmu gatava strādāt vēl smagāk, lai tiktu uz savu mērķi.

Vai ir kāds stāsts, kādēļ jums dots tieši šis vārds?
Mamma man teica, ka neviens cits vārds man vienkārši nav piestāvējis, tādēļ ielikusi tieši šo vārdu. Tagad esmu viņai par to pateicīga. Ir interesanti vienmēr būt vienīgajai Virmai. Šo vārdu iespējams citiem ir grūtāk atcerēties, bet tad, kad cilvēki to iegaumē, tad viņi to arī pēc tam atcerēsies vēl ilgi, jo nav jau īsti ar ko sajaukt vai salīdzināt.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Nekad neatkāpties no saviem mērķiem un sapņiem. Vēl svarīgāk – neaizmirst tos. Ja darīsi to kas tev patīk, nekad nenāksies strādāt!