Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati,  šodien Liepāja vārda dienu svin 64 Aināri, 12 Zigfrīdi, bet nesvin neviena  Uva.

Šodien vārda dienā sveicam latviešu blūza izpildītāju Aināru Pūpolu.

Kas pašlaik ir aktuālākie darbi, kur esat iesaistījies?
Jaunākais projekts ir kopā ar Liepājas Metalurgu Tautas teātri – izrāde "Vējā". Publika uzņēma ļoti atsaucīgi. Vēl ir dažas idejas, kas veidojas un top jau pusgadu, bet, lai tas paliek pie manis. Tas būs dziesmu projekts, pilnīgi jauns.

Jūsu pamata žanrs ir blūzs. Vai esat mēģinājis spēlēt arī citā žanrā?
Teātra mūzika jau bija cita žanra spēle. Protams, blūza notis arī ir ietvertas. Man ir viens albums, kas vēl nav izdots, neatradās izdevēji. Šajā albumā ir vairāk romantiskās balādes. Tāpat esmu spēlējis rokmūziku ar Grodumu. Grupā "Cucumbers" ar Ivo Fominu arī mēģinājām dažādus stilus. Neteikšu, ka bija slikti, taču labāk tomēr pieturos pie blūza.

Kur rodat iedvesmu jaunu dziesmu radīšanā?
Tās top, piemēram, mašīnā, ierakstu telefonā un pēc tam klausos, lieku kopā. Jābūt vienatnē, citreiz ar Aivaru Meijeru apstrādājam aranžējuma nianses. Taču pamatā visas lietas top, kad esmu viens.

Ko jūs vēl darāt, kad nemuzicējat?
Patiesībā mūzikai pietrūkst laika, jo jāpelna dienišķā maize ģimenei. Būvēju mūzikas studijas. Vairāk konsultēju kā to darīt, jo ir jau zināma pieredze – astoņas, deviņas studijas ir uzbūvētas. Daudz literatūras par to iz izlasīts, lai gan pēc profesijas esmu pamatskolas skolotājs. Skolā strādāju 10 gadus. Viens hobijiem ir makšķerēšana, tagad retāk – arī futbols, riteņbraukšana.

Kādu vietu Latvijā ieņem blūzs?
Es teiktu, ka Latvijā to pieņem, bet tā nav popmūzika. Latvijā tā nekad nebūs kā populārākā mūzika. Kolēģi no Rīgas "Latvian Blues Band", kas kotējas pasaules līmenī, aktīvi darbojas, bet nekad topos Latvijā tā mūzika nebūs. Ārzemēs ir blūza topi.

Vai spēlējat ārpus Latvijas robežām?
Spēlēju Dānijā. Ļoti labi gāja tur, kad spēlēju kopā ar grupu "Cucumbers" un "Whiskey Band". Dažkārt, kad atkal esmu Dānijā, Kopenhāgenā klubā "Mojo", kur sanāk augsta līmeņa muzikanti, tad aizdomājos, vai turēšu līdzi šiem mūziķiem. Kad uzeju uz skatuves, tad uztraukums pazūd. Grūtāk spēlēt Latvijā. Festivālā "Bildes" man ģitāra skanēja pārāk skaļi, kaut kā apjuku, nepateicu, lai nogriež klusāk. Dažreiz operatoram ir jāsaka "Stop!" un jāsāk no jauna.

Ko varat teikt par jaunajām grupām?
Ir tāds teiciens: "Visnotaļ pozitīvi (smejas)!" Fonteina festivālā redzēju, sekoju līdzi arī internetā tām.

Kādi kuriozi bijuši, uzstājoties publikas priekšā?
Dažādi bijuši… Piemēram, bundzinieks aizkrīt aiz bungām. Pats vienreiz, spēlējot kāzās ģitāru, aizmigu trijos pa nakti. Nav jau nekādi brīnumi – jābūt izturībai. Pie tam tobrīd neviens nedejoja. Savādāk ir, ja publika ir atsaucīga.

Kādu dāvanu gribētu saņemt šodien?
Labākā dāvana ir, ja Dievs uzdāvina jaunu gadu. Lai ģimenē būtu veselība.