Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 91 Arvīds, 46 Arvji un 2 Druvi.

Šodien dzimšanas dienā sveicam radošu jaunieti un Liepājas Universitātes studenti Sandru Jurbergu.

Pastāsti par sevi!
Es esmu vairākas personības vienā – mūziķis, students un darbinieks. Šobrīd aktīvi studēju Liepājas Universitātē Komunikāciju vadību un paralēli studijām strādāju atpūtas centrā „Libava”. Ikdienā vienkārši cenšos apvienot darbu ar studijām un mazliet arī atlicināt laiku sev.

Kāpēc izvēlējies studēt Komunikāciju vadību?
Labs jautājums! Tajā mirklī, kad bija jāizvēlas studiju programma, nezināju, ko gribu. Es biju ļoti lielos draugos ar Liepājas Jaunatnes centru un man iepatikās darbs, ko dara Daira Kārkliņa – Jaunatnes centra sabiedrisko attiecību speciāliste. Likās, ka būtu interesanti uzzināt ko vairāk par šo lietu.

Pastāsti par savām ārpusskolas aktivitātēm!
Vasaras periodā, līdz augustam, es Jaunatnes centrā vadīju ģitārspēles nodarbības. Šobrīd sadarbība ar Jaunatnes centru ir beigusies, jo visvairāk pievēršos studijām un darbam. Ārpus skolas bieži vien muzicēju, kā arī spēlēju izrādē „Satiksimies vējā”.
Vēl aizraujos ar dzeju – gan pati rakstu, gan apmeklēju dzejas pasākumus, gan arī cenšos iedrošināt citus rakstīt. Pati komponēju dziesmas, manā pūrā ir kādas desmit, kuras atskaņoju arī plašākai publikai. Šobrīd jau ir aktuāls jautājums par Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru/ Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) – ir jāmaksā autoratlīdzība, izpildot citu mākslinieku dziesmas, tāpēc es dažādos pasākumos izpildu savējās.

Par ko tu raksti dzeju?
Daudzi dzejnieki saka, ka tā nav pareizi darīt – izlikt savas emocijas, parādīt sevi dzejā. Bet man atkal tieši patīk rakstīt par sevi, jo citus es tā nejūtu – tas ir kaut kā bezpersoniski. Kad tu raksti par sevi, tad dzejolis uzreiz kļūst tāds īpašāks, personīgāks. Mans ieteikums visiem literatūras skolotājiem – nelikt skolēniem analizēt dzeju. Jo nekad un neviens nevarēs pateikt, ka autors ir domājis tieši tā!

Kādas nākotnes ieceres tu vēlētos realizēt?
Jau kopš mazotnes vēlējos kļūt par dziedātāju, spēlēt uz lielās skatuves. Gadiem ejot, domas ir nedaudz mainījušās – sākumā vēlējos kļūt par rokmūziķi, bet tagad vairāk izpildīt folkmūziku, savienojumā ar popmūziku. Mani jau šobrīd nodēvējuši par dziesminieci – manuprāt, tas arī raksturo folkmūzikas izpildītāju. Pati gan vēl nejūtos kā dziesminiece, jāpaiet laikam, lai to pieņemtu.

Vai tev ir kāda mūzikas autoritāte?
No folkmūzikas žanra īsti nebūs, bet es ļoti vēlētos sadarboties ar Igo Fominu. Esmu konkursā „Kā māku, tā maunu” izpildījusi viņa dziesmu, arī satikusi koncertā, bet dziedāt kopā – to es ļoti vēlētos!

Vai tev ir kāda sapņu zeme?
Tādas vienas konkrētas sapņu zemes nav, jo visur jau var atrast ko interesantu, un ir tik lieliski iepazīt citu tautu kultūru! Šobrīd mani visvairāk vilina Indija, piesaista viņu īpatnējās reliģijas, dzīves atziņas. Indijā dzīvojošie dzīvi uztver pilnīgi savādāk, atšķirīgāk no mums pieņemtajām normām. Viņiem nav problēmas ar naudu, ar to, ka trūkst laika – mūsu pasaulē valda mārketings.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Noteikti paspēt aiziet līdz jūrai, jo jūra ir tā vieta, kas tevi pieņem tāds, kāds tu esi. Tur valda liels miers – tā ir labākā vieta gan sev, gan savai sirdij!