Lai gan nosvinēt 95.gadu jubileju atjaunotajās telpās Ventspils ielā un Vānes ielā tehnikumam neizdevās, direktors Agris Ruperts ir optimisma pilns.

Optimistiski noskaņots tehnikuma direktors Agris Ruperts bija jau 2012.gadā, kad vēl nebija skaidrs, vai finansiāli grandiozais liepājnieku projekts saņems ministrijas akceptu un tiks pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Ruperts uzskatīja, ka Liepājas tehnikums kā reģiona lielākā mācību iestāde, par kādu tā kļuva pēc trīs skolu apvienošanas 2011.gadā, ar savu programmu un audzēkņu skaitu var cerēt uz ministrijas labvēlību.

Cerības piepildījās, un, nu, lai gan kopš 2013.gada, kad rekonstrukcija reāli sākās, gājis kā pa celmiem, jau saskatāms finišs.

Kamēr būvnieki vēl steidz iekļauties jau otrreiz pagarinātajā rekonstrukcijas beigu termiņā, tehnikums turpina iepirkt mācību iekārtas jaunajām telpām un kaļ nākotnes plānus – gan par uzlabojumiem mācību procesā, gan Vānes ielas dienesta viesnīcas un stadiona remontu, gan mācību poligona izbūvi.

"Gatavojam dokumentus, lai varētu pieprasīt nākamā perioda Eiropas finansējumu," saka direktors.

Portāls jau rakstīja, ka pēc tam, kad atklājās, ka apmēram divas trešdaļas padomju laikos būvēto tehnikuma ēku ir bez pamatiem, vispirms rekonstrukcijas beigu termiņu no 27.maija pārcēla uz 31.jūliju, un pēc tam dažādu iemeslu dēļ – uz 30.oktobri.

"Būvnieki ir nobeiguma taisnē," saka direktors. "Turklāt viņiem ir jārēķinās ar to, ka finansējums beidzas 31.decembrī, un līdz tam vismaz pusotrs mēnesis vajadzīgs, lai uzstādītu iekārtas, sakārtotu dokumentāciju un naudas pārskaitījumus."

Virkne iekārtu un aprīkojuma iepirkumu jau noslēgusies, piegādātāji vēlas ātrāk iekārtas uzstādīt, saka Ruperts.

Pirmos darbagaldus tehnikums saņēmis aizvadītās nedēļas nogalē, pārējo piegādes grafiks sastādīts līdz decembra beigām.

"Attīstības projekta ietvaros esam saņēmuši vairāk nekā četrus miljonus eiro mācību tehniskās bāzes uzlabošanai," stāsta Ruperts.

"Būs tāds aprīkojums, kāda Baltijas valstīs vēl nekur nav."

Pati rekonstrukcija, pēc Ruperta sacītā, izmaksās ap 14 miljoniem eiro. Termiņu pagarinājumu dēļ izmaksas nav pieaugušas, tas panākts gan ekonomējot, gan daļu tehniskajā projektā neparedzēto darbu apmaksājot no mācību iestādes līdzekļiem.

Kopš rekonstrukcijas sākuma tehnikums jeb, kā to oficiāli sauc, –profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums" – izvietojies bijušās būvamatniecības skolas telpās Klāva Ukstiņa ielā 17/23, dienesta viesnīcā Vānes ielā 4, kā arī "Lauma Fabrics" piederošajās telpās.

Pēc rekonstrukcijas tehnikums atgriezīsies Ventspils ielā 51 un Vānes ielā 4. Telpu būs pat vairāk, nekā pirms rekonstrukcijas, jo Rīgas Tehniskā universitāte ir pametusi divus stāvus, ko tā aizņēma Vānes ielā.

"Par daudz nebūs," apgalvo Ruperts. Gan tāpēc, ka, piemēram, pārbūvējot dienesta viesnīcu Ventspils ielā atbilstoši mūsdienu prasībām, paredzēts lielāks skaits virtuvju (viesnīcā vietas būs 283 audzēkņiem plus trīs ar kustību traucējumiem), gan tāpēc, ka būs vajadzīgs vairāk jaunu apmācību telpu.

Rekonstrukcijas laikā tehnikums nav sasniedzis cerēto, un šajā mācību gadā uzņēmis tikai 350 audzēkņu (pavisam tehnikumā mācās ap 1200 jauniešu), par simts mazāk, nekā plānots. Taču tas tik un tā ir vairāk, nekā visās Liepājas vidusskolu klasēs kopā, saka Ruperts.

"Šogad uz pilsētas vidusskolām aizgāja vairāk skolēnu, bet tas ir uz tehnikuma rekonstrukcijas rēķina. Kā būs nākošgad vai pēc trim gadiem? Redzēsim!"

Direktors pavisam noteikti uzskata tehnikumu par nopietnu konkurentu vidusskolām. Viņš arī pārliecināts, ka pēc rekonstrukcijas mācīties gribētāju skaits pieaugs. Jo vairāk tāpēc, ka tehnikums plāno piedāvāt arī pavisam jaunas specialitātes. Piemēram, kuģu pavārus līdzās jau esošajiem viesmīļiem, pavāriem, konditoriem. Ir iecere apmācīt frizierus un SPA nozarē strādājošos – masierus, vidējā līmeņa medicīnas personālu. Jau sāktas sarunas ar Stradiņa Universitātes Liepājas filiāli par mācību spēku piesaisti.

Konkurēt ar otru topošo Liepājas kompetences centru, kuru jau no jaunā mācību gada grasās veidot Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola kopā ar Mūzikas vidusskolu, tehnikums nevēlas. Drīzāk esot idejas par sadarbību.

"Mākslas skolai ir cita pieeja, domāšana, vērtības – ja viņiem ir Parīzes augstā mode, tad mums – Rīgas modeļu nams. Pie mums mācās ne tik lieli mākslinieki, vairāk plaša patēriņa praktiķi. Domāju, mums varētu būt interesanti kopdarbu risinājumi. Tas pats attiecas arī uz viņu multimediju māksliniekiem – kopā ar mūsu elektriķiem, mehatroniķiem viņi varētu veidot interesantas lietas."

Ruperts cer, ka nākotnē tehnikums varēs pāriet uz tā saukto moduļu apmācības sistēmu, kas ļaus apvienot vienā grupā dažādu specialitāšu audzēkņus.

"Kāpēc vajag lieku balastu? Ja ir 12 cilvēki, kam patiesi interesē konditoreja, tad šobrīd mums obligāti jāuzņem 30, jo tādam ir jābūt grupas skaitam."

Arī alternatīvie eksāmeni, kas notiek reālā vidē un kādus nupat kārtoja tehnikuma viesmīlības pakalpojumu speciālisti un elektriķi, ir solis nākotnes apmācības virzienā. Nepieciešami arī mācību poligoni, saka direktors, jo tas viss kopā paaugstinās absolventu kā nākamo uzņēmēju spējas.

"Mūsu mērķis ir atjaunot tehnikuma agrāko slavu," teic Agris Ruperts.