Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 142 Indras, 89 Brigitas un 1 Indars. Dzimšanas dienā sveicam Klāvu Janci.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Pašlaik esmu ieguvis jaunu darbu. Pabeidzu Liepājas Valsts tehnikumu, loģistikas specialitātē. Uz augstskolu mācīties šobrīd neeju, jo uzskatu, ka no sākuma ir kārtīgi jāizdomā, ko tieši iet studēt. Plānoju tuvāko gadu laikā izlemt un tad iet studēt, jo nevēlos izšķiest savu laiku, studējot nepareizu profesiju.

Kā jūs izvēlējāties mācīties loģistiku?
Bija tā, ka, mācoties 9.klasē, gribēju iestāties armijā pēc vidusskolas, bet plāni mainījās. Tā kā nekādu citu ideju nebija, mirkļa iedvesmas iespaidā nolēmu mācīties loģistiku, jo šķita, ka tā ir interesanta profesija. Vēlāk izrādījās, ka tas man arī labi padodas.

Kas no mācību procesa ir visvairāk palicis prātā?
Pirmā prakse bija 2012.gadā. 30 – 40 cilvēku grupa aizbraucām uz Spāniju. Katram bija iespēja strādāt savas specialitātes darbu, es biju noliktavā. Bet pats interesantākais jau bija tas, ka mēs aizbraucām uz Spāniju ziemā, un tur bija silts. Tā mēs pusotru mēnesi gan strādājām, gan izklaidējāmies. Ieguvām daudz ko jaunu, arī valodas zināšanas. Pirms prakses pusgadu mācījāmies valodu, un tur varējām runāt. Tas bija kas iepriekš nepiedzīvots.
Otrā prakse bija ļoti interesanta, pie Mārtiņa Vidzenieka SIA „LVCT PB”. Viņš nodarbojas ar eko koka paneļu māju būvniecību, un mans uzdevums bija salikt koka paneļus kravas automašīnā tā, lai pēc iespējas tas būtu  efektīvāk, ērtāk salikt un izņemt.

Ar ko vispār ikdienā nodarbojas loģistikas speciālists?
Ar informācijas plūsmas vadību un menedžmentu, transporta vadību, sadarbība ar klientiem un uzņēmumiem. Loģistika ir ļoti plašs jēdziens.

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Man ļoti patīk skriešana, tā man ir ļoti tuva. Patīk arī mūzika.

Mans draugs Sandis Džeriņš brauc autokrosā, folkreisā Vecpilī, viņam ar tēvu pieder trase. Es tiesāju sacensības. Tas man ir kā hobijs un interesants atpūtas veids.

Kā notiek tiesāšana?
Mašīnas brauc pa apli, un mēs esam distances tiesneši. Trasē ir vairāki posteņi, kādi seši, un tur ir jāstāv. Jāskatās, vai nenotiek avārijas, vai kāda mašīna nekūleņo, vai nenokrīt riepa. Lai cilvēki nestaigā pa trasi. Ja kaut kas notiek, jāskrien palīgā. Smagākais variants ir, kad cilvēks ir jāglābj, kad jādzēš liesmas.

Kuras ir tuvākās sacensības, kuras var doties vērot?
Vecpils autotrasē 21. un 28.jūnijā.

Kā jūs parasti pavadāt brīvo laiku?
Man patīk atpūsties. Brīvdienās labprāt braucu uz laukiem, pie draugiem vai pie omītes. Pilsētas ikdiena reizēm ļoti nospiež un izraušanās ir kārtīgs restarts. Atgriežoties lietas redzi citādāk un ar jauniem spēkiem esi gatavs ikdienai.

Kas bija pēdējā filma, kas uz jums atstāja iespaidu?
„Unbroken” („Nesalauztais”). Tas ir stāsts par 2. Pasaules karu. Amerikāņu lidotājs nonāk japāņu rokas, un pārdzīvo spīdzināšanu. Viņš bija labs skrējējs, pirms kara bijis Olimpiskajās spēlēs, un viņa sapnis bija tur nokļūt otrreiz. Pēc gariem gadiem viņa tas izdodas – viņš ir ļoti vecs un nes lāpu Olimpiskajās spēlēs. Šo filmu es ieteiktu noskatīties. Pārdomu pilna filma.

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Man tādas ir vairākas. Pirmkārt, paskriet gar jūru – tas ļoti palīdz, kad viss „sakāpj”. Otrkārt, man patīk paskriet arī pa rezerves stadionu.

Ja jums būtu jānoorganizē ekskursija pilsētas viesiem, kurp jūs viņus vestu un ko stāstītu?
Pagaidītu, kamēr atver „Lielo Dzintaru”, tas arī man pašam būtu interesanti. Izvestu arī pa promenādi, arī parādītu himnas tēlu statujas un noteikti aizvestu skaistās vakariņās uz kādu restorānu.

Ja jums būtu iespēja pilsētā kaut ko mainīt, ko jūs izdarītu?
Es izveidotu statuju par godu latam.

Vai jums ir arī ideja, kur to uzstādīt?
Jā, gribētos to kādreiz arī realizēt. Pie pilsētas robežas, kur braucot no Grobiņas puses, sākas Brīvības iela.

Kādas īpašības jūs līdzcilvēkos vērtējat visaugstāk?
Godīgumu un uzticību.

Vai jums ir kāds sapņu ceļojums?
Pirmkārt, gribētu aizceļot uz Monako. Pamatskolā gatavoju par šo vietu referātu, un pēc tam par to radās lielāka interese. Monako varbūt ir ļoti dārga un izšķērdīga vieta, bet man tiešām gribētos kādreiz turp doties.

Ja jums būtu tūlīt jāsakravā ceļasoma, kādas trīs lietas tur ieliktu?
Pavisam noteikti milzīgu fotoaparātu ar lielu atmiņu un spēcīgu bateriju. Otra lieta būtu liels naudas žūksnis, lai nebeidzas, un kabatas lukturīti.

Kāda ir vislabākā motivācija, lai sāktu kaut ko darīt?
Es velku apavus un dodos skriet. Noskrienu gabalu gar jūru, ieeju dušā un tad esmu ar skaidru galvu un zinu, ko vajag darīt.

Kādas trīs lietas šogad vajadzētu paveikt?
Darbu esmu atradis, tā bija viena lieta. Otrkārt, kārtīgi izlemt, ko gribu studēt. Trešā lieta – tikt tuvāk auto iegādei.

Kā vislabāk pavadīt dzimšanas dienu? Vai ir kādas īpašas tradīcijas?
Jā, noteikti ir – cik gadu jubilāram paliek, tik reizes ceļam gaisā ar krēslu. To nekad neaizmirstam.

Parasti dodamies ārpus pilsētas, bet dažkārt arī paliekam Liepājā. Svinam pirtī, draugu lokā, lai ir labākā un jautrākā kompānija.

Kura ir jūsu mīļākā kūka?
Medus kūka.

Kādu jūs sevi redzat pēc desmit gadiem?
Mani aizrauj pārdošana un viss, kas saistīts ar reklāmu, un sevi redzu kā neatkarīgu uzņēmēju, kas nodarbojas ar citu uzņēmumu pārdošana un apvienošanu.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
To, kas mums ir aiz muguras, mēs nevaram mainīt, bet tas, kas ir priekšā, ir tikai un vienīgi no mums atkarīgs! Lai izdodas paveikt lielas lietas!