Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā nav nevienas Amaldas, Imaldas vai Amildas. Dzimšanas dienā sveicam Dāvi Bemberi.

Pastāstiet par sevi un savu ikdienu!
Sirdī liepājnieks. Studēju mehāniskas inženierijas specialitātē, Jelgavā, 4.kursā. Dziedu divos koros, biju arī uz Dziesmu svētkiem, ļoti patika. Pagājušajā gadā ar kori bijām arī Itālijā.

Lasu grāmatas un daudz mācos.

Kā jūs nolēmāt mācīties Jelgavā?
Mans krusttēvs ir mācījies Jelgavā, arī ome, līdz ar to tā ir tā kā ģimenes tradīcijas turpināšana. Tas no vienas puses. No otras puses – Jelgava ir kompaktāka pilsēta, viss atrodas blakus, nav kā Rīgā, kur stunda jābrauc no kojām uz skolu. Te varu aiziet desmit minūtēs uz universitāti. Arī dzīvošana ir lētāka nekā Rīgā.

Kāpēc tieši mehānikas inženierija? Ko tas nozīmē un kādas ir nākotnes perspektīvas?
Man šķiet, ka tā ir viena no perspektīvākajām studiju programmām. Cilvēks, kas šo studē, var specializēties uz atsevišķām lietām – viņš ir spējīgs strādāt ar rasējumiem, meklēt tehniskus risinājumus inžernierproblēmām.

Ko jūs plānojat darīt pēc studijām?
Es gribētu Vācijā studēt maģistrantūrā, un pēcāk pielietot iegūtās zināšanas strādājot Latvijā.

Kādos koros jūs dziedat?
Svarīgākais koris šķiet, ir Liepājā. Tas ir koris „Intis” ar diriģenti Ilzi Valci. Tajā dziedu no laika, kad mācījos 10.klasē.

Pilnīgi nejauši satiku diriģenti, pie Liepājas Universitātes. Tajā gadā bija paredzēti skolēnu Dziesmu svētki. Mani vienkārši uzaicināja pamēģināt, vai ir balss un vai varu dziedāt. Agrāk biju dziedājis skolas korī, bet jau labu laiku to vairs nedarīju.

Izrādījās, ka man ir balss, un tā jau septīto gadu esmu korī. Kad ir koncerti, cenšos izbraukāt uz Liepāju. Piemēram, 8.martā Biedrības namā bija dziesmas ar Raiņa un Aspazijas tekstiem, lai godinātu viņus, kā nekā ir Raiņa un Aspazijas gads.

Nākamais koncerts ir Jūrmalā, 20.martā, uz kuru braukšu no Jelgavas.

Kas ir bijis spilgtākais notikums kopā ar kori?
Pagājušajā gadā bijām Itālijā, uz konkursu Rimini. Bijām tur desmit dienas. Tas bija fantastisks piedzīvojums un kārtīgs rūdījums, jo bija ļoti daudz jāmācās. Varēja arī labāk iepazīt cilvēkus, ar kuriem esmu pazīstams jau labu laiku, bet nav sanācis ārpus kora vairāk pavadīt laiku kopā, tāds kā saliedēšanās pasākums.

Tas varētu būt krāsainākais.

Bet liels notikums bija arī koru olimpiāde Rīgā, kur bija nenormāls darbs. Man varbūt sanāca mazāk, jo es neesmu Liepājā.

Kura ir jūsu mīļākā dziesma no kora repertuāra?
 „Pūti, pūti vējiņi”.

Kādu mūziku jūs klausāties ikdienā?
Visu veidu. Vairāk indie – roku, alternatīvo mūziku. Bet galvenais, lai mūzika ir kvalitatīva.

Kādas grāmatas jūs lasāt?
Filozofiskus darbus, bet lasu arī daudz ko citu. Piemēram, Orvelu vai Remarku. Vidusskolā ļoti patika Remarka darbi, bija doma izlasīt visus viņa darbus. Kādi trīs pietrūkst, lai būtu visi. Man joprojām ļoti patīk Remarka grāmatas, bet es sapratu, ak tur ir kaut kas ļoti vienāds. Karš, sievietes, kalvadoss.

Vēl man ļoti patīk darbi, kas izceļas ar oriģinalitāti un no kuriem es varu gūt kādas atziņas. Piemēram, Bulgakova "Meistars un Margarita", lai arī tas skan mazliet banāli.

Svarīgi ir grāmatā atrast kaut ko sev.

Kura bija pēdējā grāmata, ko izlasījāt?
"Sarkans laiks". To ir uzrakstījis otrās paaudzes Amerikas latvietis Pauls Tutongī. Bija diezgan interesanta grāmata par latviešu bēgļu ģimeni, kas dzīvo Amerikā, un viņiem ir dēls. Viņš nerunā latviski un viņam tiek mācīts būt par amerikāni. Tēvs Padomju Savienībā ir bijis mūziķis, kam nācās pamest Latviju nacionālistiskas nostājas dēļ.

Tagad lasu Stīga Lārsona "Meiteni ar pūķa tetovējumu" angļu valodā. Grasos kārtot IELTS testu, lai varētu studēt Vācijā, un grāmatu lasīšana palīdz valodas apguvei.

Kas, jūsuprāt, ir kārtīgs liepājnieks?
Liepājnieki ir diezgan bohēmiski. Spilgti palicis atmiņā tas, kā es aizvedu savus pirmos draugus no universitātes uz Liepāju. Mēs bijām pie „vēja mātes”, un kāpām lejā pat trepēm, un tur sēdēja divi čaļi ādas mēteļos, tādos līdz zemei, viņiem abiem bija grāmatas, un pa vidu upeņu balzams. Diskutēja par grāmatām. Man pašām bija pārsteigums – redzēt tik spilgtus, pat stereotipiskus, piemērus. Draugs teica „Jā, nu es redzu, ka visi te tādi.”

Liepājnieki ir nepakļāvīgi cilvēki un savas pilsētas patrioti.

Liepājā dzīvojot, iemācās mīlēt jūru. Un vēju! Kad sāku studēt Jelgavā, nodzīvoju te trīs nedēļas, aizbraucu uz Liepāju un bija kā sitiens pakausī – kaut kas ir citādāk. Sāku klausīties. Tāda riktīga jūras skaņa, jebkurā vietā pilsētā. Padsmit gadus dzīvojot pie Liepājā, tu pierodi, ka ir tāda standarta fona „mūzika”, kam tu pat nepievērs uzmanību, bet tā tur ir. Tas ir ļoti skaisti.

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Ir daudz labu vietu. Viena noteikti būtu laukums pie Mirdzas Ķempes pieminekļa. Tur ir ļoti forši vasarā lasīt grāmatas. Otra noteikti ir pludmale, pati par sevi. Var aiziet un pavadīt tur visu dienu.

Ko jūs mainītu Liepājā, ja būtu neierobežotas iespējas?
Es noteikti censtos aizpildīt pleķus, kas radušies kara laikā. Piemēram, es domāju, ka pašā centrā, blakus viesnīcai „Līva” kur ir stāvvieta, vajadzētu ļaut apbūvēt, lai pilsēta aizpildās.

Vai, piemēram, pie tramvaja sliedēm, kur pie domes nojauca māju, zemesgabalu vajadzētu apbūvēt.

Noteikti ir nepieciešami arī parki, un man ir prieks, ka ir atjaunots skvērs centrā, ļoti labi izskatās. Zaļās zonas ir vajadzīgas, bet tās nevajadzētu pilsētā izkaisīt visās malās.

Kādu apbūvi vajadzētu tukšajās vietās?
Rūpnīcas noteikti nē. Mūsdienās izklaides vietas un dzīvojamās mājas var ļoti labi apvienot. Pirmajos stāvos, piemēram, kā Graudu un Vītolu ielas stūrī, grāmatnīca, un augstāk dzīvokļi.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis un kas – satraucis?
Man patīk, ka mums būs sava koncertzāle un koncerti vairs nenotiks sporta zālē. Vēl ir labi, ka „Liepājas metalurgs” ir nopirkts.

Satrauc situācija augstākajā izglītībā, niecīgais atalgojums, ko saņem mācībspēki.

Ja būtu iespējas tūlīt kaut kur aizceļot, kurp jūs dotos un ko ņemtu līdzi?
Domāju, ka aizbrauktu uz vienu Ziemeļamerikas galu, teiksim, pie Bostonas un tad izbrauktu cauri Amerikas Savienotajām Valstīm, un brauktu, teiksim, līdz Brazīlijai. Tā ir pilnīgi cita pasaule.

Vasarā braukšu uz ASV, uz trīs mēnešiem, domāju, ka tas būs fantastiski. Labprāt arī redzētu vairāk, nekā vienkārši strādājot.

Jā, un līdzi noteikti ņemtu Māri. Māri, sveiciens tev! Tu esi izcils ceļojumu biedrs! Mēs rudenī jau aizbraucām uz Ķelni, nedēļu padzīvot pie maniem draugiem, un viņš bija lielisks ceļabiedrs.

Kāda ir gardākā dzimšanas dienas kūka?
Man ļoti patīk „skudru pūznis”. Vienās Jaungada svinībās pirms dažiem gadiem pagatavojām, iegaršojās.

Jūsu novēlējums citiem šodienas gaviļniekiem!
Izbaudiet dienu un nedomājiet par darbiem. Veltiet dienu sev!