Lāsmas Ģibietes skatiens šoreiz pievērsts vienai no mediķu Auderu ģimenes pārstāvēm – bērnu ārstei un infektoloģei Ilgai Auderei.

(14. turpinājums)

Liepāja visas valsts mērogā pazīstama ne tikai kā daudzu izcilu mūziķu un mākslinieku dzimtā pilsēta. Šeit dzīvojušas un  strādājušas vairākas slavenu ārstu dzimtas, tostarp Ilgas un Eglona Auderu ģimene.

Daudzi liepājnieki noteikti atceras savā laikā populāro bērnu ārsti un infektoloģi Ilgu Auderi. Viņa bija dzimusi zemgaliete, taču atpazīstamību un apkārtējo cieņu ieguva tieši Liepājā.

Papildus pamatdarbam pilsētas slimnīcas Infekcijas slimību nodaļā daktere nodarbojās arī ar pedagoģiju – viņa ilgus gadus strādāja Liepājas medicīnas skolā par pasniedzēju.

“Stūrīšu” Dailīte
Daktere Ilga Audere dzimusi Mildas un Viļa Pulkovsku ģimenē “Stūrīšu” mājās, kas atrodas netālu no Mežotnes pils Bauskas apriņķī. Vecāki savai pirmdzimtajai meitai devuši divus vārdus – Ilga un Daila.

Interesanti, ka vēlāk Liepājā infektoloģi visi pazina tikai kā Ilgu, bet dzimtajā pusē viņu sauca par Dailu. “Dailīt, panāc šurp,” – dzirdot šādus vārdus no kāda novadnieka, pat abi dakteres bērni ilgi nav varējuši saprast, kurš tiek aicināts.

Zemgalē, kur rimti plūst Lielupe, bērnībā Pulkovsku meita darījusi daudz ēverģēlību un tajos laikos meitenei it kā nepieņemamu lietu – viņai ļoti paticis kāpelēt pa kokiem, savukārt pie rokdarbiem Dailīti neviens nav spējis „piedabūt” pat ar varu.

Taču ne jau blēņas vien “Stūrīšu” saimnieku meitai bija prātā. Nākamā mediķe bijusi arī kaislīga grāmatu lasītāja – dažbrīd pat tik kaislīga, ka ar visu lasāmvielu slēpusies bēniņos, lai vēl kādu laiciņu varētu sekot līdzi romāna varoņu dēkām un nebūtu jāķeras pie smagajiem lauku darbiem.

Ārstes meita Ingrīda Audere stāsta, ka mamma perfekti pārzinājusi vēsturi, pratusi saviem bērniem un mazbērniem pastāstīt daudz interesantu stāstu, kam nereti par vielu noderējis grāmatās lasītais. Arī vēlāk, praktizējot Liepājā, Zemgales Dailīte no grāmatu lasīšanas pat savas lielās aizņemtības dēļ nav spējusi atteikties.

Ar mīlestību uz grāmatām un literatūru saistās kāds piedzīvojums. Netālu no Pulkovsku mājām “Stūrīši” atradusies vēl kāda saimniecība ar tieši tādu pašu nosaukumu. Tajā dzīvojusi Ļūdēnu ģimene. Izrādās, ka abi Ļūdēnu dēli bija ieskatījušies skaistajā kaimiņu meitenē.

To, ka Dailīte ir kaislīga grāmatu lasītāja, zināja viss pagasts. Varbūt „pie vainas” bija tieši Vitauta Ļūdēna pirmā mīlestība, kuras dēļ viņš pievērsies literatūrai un kļuvis par tautā populāru dzejnieku.

Vēlāk, kad ārste bija precējusies un praktizēja Liepājā, dzejnieks Vitauts Ļūdēns viņas bērniem katru vasaru, kuras Auderi pavadīja lauku mājās, uzdāvinājis pa kādai paša rakstītai bērnu dzeju grāmatiņai ar visu autogrāfu.

Ingrīda tās vēl joprojām glabā kā lielu dārgumu.

„Kaut viņa saslimtu un neatnāktu!”
Bērnu ārstes un infektoloģes Ilgas Auderes slava pilsētā izplatījās samērā ātri. 1972.gadā Liepājas medicīnas skolas direktore Rasma Kaju viņu aicinājusi lasīt lekcijas nākamajām māsām par infekcijas slimībām.

Piedāvājumu daktere ar prieku pieņēmusi. Uz kādu laiku par pasniedzējas Ilgas Auderes skolnieci kļuva arī pašas meita. Jautāta, kāda māte bijusi kā pasniedzēja, Ingrīda atbild: “Ļoti stingra kā jau pedants. Pie viņas kontroldarbā nošpikot nebija iespējams, taču rets bija gadījums, kad kāda dabūja zemāku atzīmi par pieci, jo viņa ļoti labi prata izskaidrot jauno vielu. Man mammas priekšmetā vispār nebija grūtību, jo tās „infekciju gudrības” dzirdēju, jau šūpulī guļot.” Citas kursa meitenes pazobojušās – tev pie pasniedzējas Auderes ir blats.

Tā kā kursam, kurā mācījusies Ingrīda, pie pasniedzējas Auderes nodarbību sarakstā bija ieplānota pēdējā lekcija, nākamās māsas, gribēdamas ātrāk tikt mājās, itin bieži esot teikušas: „Kaut viņa saslimtu un neatnāktu!” Ilga Audere to pat esot zinājusi un šad tad uz nodarbību neesot ieradusies, turklāt iemesls ne vienmēr bija slimība.

Skolot māsas bija dakteres Ilgas Auderes aicinājums, un Liepājas medicīnas skolā viņa nostrādāja līdz pat pagājušā gadsimta 80.gadu beigām.

Māksla palīdz dzīvot
Ilgas Auderes dzīve nebija viegla un saulaina. Liktenis viņai uzlika daudz smagu pārbaudījumu, tai skaitā smagu, neārstējamu slimību, taču gandrīz vienmēr no ikdienas likstām ārstei palīdzēja atpūsties iešana uz teātri.

Skatuves mākslu viņa iemīlēja uz mūžu, mācoties Rīgas 2.vidusskolā, kas atrodas blakus Latvijas Nacionālajam teātrim. Skolas laikā Zemgales meitene šad tad labas dienas izrādes dēļ mēdza „ziedot” nodarbības, lai kopā ar citām klases biedrenēm varētu aizskriet uz teātri.

Arī dzīvojot Liepājā, šī māksla netika aizmirsta, jo liels teātra cienītājs bija dzīvesbiedrs Eglons un vēlāk par tādu kļuva meita. “Piektdienas vakari gandrīz vienmēr tika veltīti teātrim, pat tad, ja man skolā bija kāds sarīkojums. Visu nācās atlikt, lai ar vecākiem varētu iet uz izrādi,” atceras Ingrīda.

Savukārt padomju laikam raksturīgās problēmas ar biļešu iegādi Auderi risināja veiksmīgi – ja nevarēja citādi, kāds no ģimenes locekļiem pie teātra kases stāvēja jau četros vai piecos no rīta, taču līdz ar to vieta pirmizrādē bija garantēta.

G.O., 8.Marts un Fantomass
Teātris nebija vienīgā dakteres Ilgas Auderes izklaide. Viņai patikuši arī saviesīgi vakari jeb svinības kopā ar labiem draugiem. Meita atceras kopīgi rīkotās ģimenes viesības, kur parasti tika aicināti paši tuvākie draugi. Īpaša draudzība dakterei izveidojās ar kolēģi Gunāru Ozollapu, ar kuru kopā ilgus gadus strādāts pilsētas slimnīcā. Abi infektologi, ja gadījās sarežģīti gadījumi darbā, viens otru konsultēja, kopā gāja apgaitās, pārsprieda visus svarīgākos notikumus.

Nonācis pat tik tālu, ka slimnīcas personāls joka pēc viņus sācis dēvēt par brūtgānu un brūti. Kā nu ne – Ilgai Auderei ar Gunāru Ozollapu bijis arī kopīgs kabinets, kurā katrs gan esot sēdējis pie sava rakstāmgalda.

Kādā ballēšanās reizē slimnīcā, kam iemesls bija Starptautiskā sieviešu diena, Gunārs Ozollapa kolēģei uzdāvinājis dzejas krājumiņu, kura titullapā pats ierakstījis: “Tavs G.O.”  Kādam citam slimnīcas kolēģim – Eglonam Auderam – atlicis tikai minēt, kurš tad ir šis noslēpumainais G.O.

Šodien bijušie kolēģi uzsver, ka darbā daktere Ilga Audere bijusi prasīga un pedantiska. Ja, piemēram, saimniecības māsa viņai iedevusi neizgludinātu uzsvārci, varēja izcelties liels skandāls. Visam viņas nodaļā vajadzēja būt nevainojamam. Taču reiz gan gadījies, ka ārste pati palikusi bez valodas. Viņa bieži uz darbu ņēmusi līdzi savus bērnus.

Kādā no šādām reizēm Ilgas Auderes priekšniece uz sava galda atradusi mazu zīmīti, kur glītā rokrakstā krievu valodā bijis rakstīts: “Мне нужен mpyn, я выбрал вас u буду ждать – ваш Фантомас!” Priekšniece ar visu zīmīti uzreiz gājusi pie kolēģes Auderes. Pa abām sapratušas, ka slimnīcā nav vis iemaldījies populārais filmu varonis Fantomass, bet šo joku pastrādājis viens no Auderu bērniem.

Fakti no Ilgas Auderes biogrāfijas
Dzimusi 1933.gada 30.martā Zemgalē.

No 1951. līdz 1958. gadam studē Rīgas Medicīnas institūtā.

1958.gadā kopā ar dzīvesbiedru Eglonu Auderu pārceļas uz dzīvi Liepājā.

Pirmā darba vieta – dzemdību nams, vēlāk strādājusi Liepājas bērnu slimnīcā par pediatri.

No 1972. līdz 80. gadu beigām lasīa lekcijas medicīnas skolā.

Strādājusi arī Liepājas Veselības aizsardzības nodaļā.

Ilgas un Eglona dēls Agris Auders arī ir ārsts – Liepājas Reģionālajā slimnīcā praktizē anesteziologa reanimatologa specialitātē.

© Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.