Iepriekšējās nedēļās lasītājiem piedāvājām Lāsmas Ģibietes rakstu sēriju par virkni talantīgāko Liepājas „vecās” slimnīcas ārstu. Šodien šim „seriālam” liekam punktu.

(Nobeigums)

Rakstu sērijā par talantīgākajiem Liepājas "vecās” slimnīcas ārstiem un viņu devumu sabiedrības labā, protams, netika pieminēti visi dziednīcas mediķi, kuri to būtu pelnījuši, piemēram, ķirurģe Biruta Liede, arī ķirurgs Bertrams Rozenbergs (par viņu portālā www.irliepaja.lv iespējams lasīt atsevišķu publikāciju) un vēl citi.

Kad lielākā daļa darba jau bija publicēta un lasītājam pieejama, autores rokās nejauši nokļuva pirms Otrā pasaules kara E.Ābelītes grāmatu izdevniecībā (Helēnes ielā 1, Liepājā) iespiestie „Liepājas latviešu kalendāri”, kur atrodamas lakoniskas ziņas par pilsētas slimnīcu, ko šķita interesanti citēt. Piemēram, „Liepājas latviešu kalendāra 1939.gadam” nodaļā „Dažādas iestādes Liepājā” par slimnīcu lasāms:

"Pilsētas slimnīca.
(Dārtas ielā 31, tālr. 33)
Direktors: Dr. R.Čakste.
Inspektors: E.Litchens.
Ārsti-nodaļu pārziņi:
Ķirurģiskā nod.: Dr.N.Zandbergs.
Sieviešu slim. un dzemdēš. nod.: Dr.V.Zandersons.
Nervu nod.: Dr.K.Jēkabsons.
Kakla, ausu un deguna slim. nod.: Dr.J.Kosa.
Rentgena kab. vadītāja: Dr.A.Rīters.
Ārsts-speciālists ādas un vener. slim.: Dr.G.Kaire.
Ārsti-asistenti:
Dr.A.Švangeradze, Dr.M.Vītols, Dr.N.Pētersons, Dr.M.Bērziņš, Dr.R.Ozols, Dr. T.Volframs, Dr.E.Baštiks, Dr.Z.Grīnfelds.
Aptiekas pārzinis: I.Auziņš.
Laboratorijas pārzinis: Dr.K.Jēkabsons.
Grāmatvedis-darbvedis: A.Jansons.
Grāmatveža palīgs: H.Sīlis.
Noliktavas pārzinis: A.Miltiņš.")

Jāpiebilst, ka vēl šai pašā izdevumā publicēts Liepājas ārstu, zobārstu, feldšeru, vecmāšu, masieru, kosmētiķu un žēlsirdīgo māsu saraksts, turklāt norādot visu mediķu mājas adreses!!!

***
Mūsdienās par 180 grādiem mainījusies ne vien gaume un uzskati, bet arī „vecās” slimnīcas funkcijas. Varētu rasties loģisks jautājums, kas notika, kad slimnīcu likvidēja?

Pēc "vecās” slimnīcas likvidācijas uz tās galveno ēku Dārtas ielā 31 un pāris citiem korpusiem 1993.gadā tika pārcelta Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca. Ēku Sūnu ielā 32, kur šī ārstniecības iestāde atradās gandrīz simts gadus, 2002.gada ziemā nojauca, neskatoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas protestu un liepājnieku iebildumiem, ka arhitekta Maksa Paula Berči (Max Paul Bertschy; 1840.–1911.) celtnes saudzējuši pat abi pasaules kari. Nojaukšanas iemesls – ēkas pamati, sienas un piegulošās konstrukcijas inficētas ar sēnīti.

2004.gada vasarā Liepājas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā pēc Eiropas standartiem tika izveidota atvērta tipa nodaļa slimniekiem ar dažādiem neirotiskiem un depresīviem traucējumiem, kā arī neizvērstiem psihiskiem traucējumiem. Par vajadzību atjaunot „vecās” slimnīcas 5.nodaļu toreizējie Liepājas Psihiatriskās slimnīcas valdes locekļi izšķīrās tādēļ, ka iepriekš ārstniecības iestāde darbojusies pārslodzes režīmā, jo psihiatru aprūpē atradās ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji. Šās nodaļas slimniekiem pieejama arī ergoterapija, kustību un mākslas terapija, psihologa un psihoterapeita konsultācijas.

Savukārt Infekcijas slimību nodaļas korpusos Jūrmalas ielas galā tika izveidots un neilgu laiku darbojās diennakts anonīmās narkoloģiskās palīdzības punkts un bērnu patversme.

Blakus atrodas Liepājas Onkoloģiskā slimnīca, kas darbojas kā autonoms objekts kopš 1955.gada. Agrākajā „vecās” slimnīcas LOR un acu slimību nodaļā tagad atrodas Liepājas Onkoloģiskās slimnīcas korpuss medikamentozās terapijas veikšanai, ko atklāja 1999.gada 1.oktobrī.

Pamazām mainījies arī "vecās” slimnīcas parks. Līdzīgi kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tas atkal tiek rūpīgi kopts un saudzēts. Liepājas Psihoneiroloģiskās slimnīcas mediķi paši saviem spēkiem atveda zemi un sastādīja jaunus kokus. Parks izveidots par pastaigu vietu ārstniecības iestāžu slimniekiem un mediķiem.

Ēka, kuru pārmaiņas skārušas relatīvi nedaudz un kas aizvien kalpo mērķiem, kuriem tā tika projektēta, ir Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Liepājas nodaļa. No uzcelšanas brīža tajā atradās Patoloģiskās anatomijas nodaļa un Republikāniskā tiesu medicīnas ekspertīzes biroja Liepājas nodaļa, taču kopš 1985.gada, kad Patoloģiskās anatomijas nodaļu pārcēla uz Liepājas Reģionālo slimnīcu, Robežu ielā 33 strādā tikai tiesu medicīnas eksperti. 1995.gadā mainīja iestādes nosaukumu uz „Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Liepājas nodaļa”.

Tagad šeit strādā ārsti eksperti Sarmīte Kaju un Aldis Sūnākslis. Pilsētas tiesu medicīnas eksperti gadā veic ap 300 izmeklēšanām mirušām personām un ap 1000 dzīvām cietušām personām, kuras uz ekspertīzi nosūta tiesa, prokuratūra vai Valsts policija.

Sākotnēji morga ēkā atradies plašs pagrabs, kur glabāja līķus. Tos no pagrabtelpām ar mehāniskā lifta palīdzību nogādāja 1.stāva zālē, kur uz koka galdiem veica autopsijas. Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā pašvaldība piešķīra līdzekļus un morgā veica kapitālo remontu.

Viens no pirmajiem Republikāniskās tiesu medicīnas ekspertīzes biroja Liepājas nodaļas vadītājiem bija Vladimirs Šmidts, kurš Liepājā praktizēja no 1949.gada. Viņš bija arī pilsētas Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs un pavisam neilgu laiku Liepājas slimnīcas galvenais ārsts. Pēc pārcelšanās uz Rīgu V.Šmidts bija valsts galvenais tiesu medicīnas eksperts. Pēc viņa šo augsto amatu pārņēma liepājniece Velta Volksone, kura pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1960.gadā pāris mēnešus praktizējusi arī Liepājā.

Saistībā ar struktūrplānu Veselības ministrijas amatpersonas 2005.gada 29.augustā pieņēma lēmumu Liepājas Psihoneiroloģisko slimnīcu apvienot ar Liepājas Onkoloģisko slimnīcu un izveidot Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Piejūras slimnīca”.

Ministrijas galvenie argumenti – ka līdz ar abu ārstniecības iestāžu apvienošanos slimniekiem būs nodrošināti kvalitatīvāki veselības aprūpes pakalpojumi, bet mediķiem tiks uzlabota darba vide. Valsts kapitāldaļu turētāja VSIA „Piejūras slimnīca” ir Veselības ministrija. Slimnīcas mājaslapā lasāms: "Valsts SIA „Piejūras slimnīca”  ir sertificēta ārstniecības iestāde, kas  sniedz specializētu ambulatoro un stacionāro palīdzību onkoloģijā, hematoloģijā un psihiatrijā Liepājas, Ventspils, Kuldīgas pilsētas un  rajona iedzīvotājiem.**)

VSIA "Piejūras slimnīca” Onkoloģiskās klīnikas vadītāja ir ārste Anna Krilova; Psihiatriskās klīnikas vadītājs ir ārsts Imants Strolis (Psihiatriskās klīnikas ambulatorā dienesta virsārsts ir Andrejs Krieviņš).

Iespējams, paies vēl daudz gadu, līdz pilsētas iedzīvotāji šo teritoriju, kas pieredzējusi tik daudz pārmaiņu un vētru, sauks kā citādi, nevis par „veco” slimnīcu. Vienu var apgalvot droši – Liepājas medicīnas vēsturē šī dziednīca paliks kā vieta, kur praktizējuši daudzi erudīti, izcili ārsti, kur pirmās profesionālās iemaņas guvušas vairāku paaudžu māsas un kur savā laikā bez Rīgas kolēģu palīdzības tika veiktas manipulācijas, kas uzskatāmas gandrīz par varonīgām, piemēram, izdarīta pirmā sirds operācija pilsētā, galvaskausa trepanācijas, ļoti sarežģītas neiroķirurģiskas operācijas cietušajiem pēc avārijām un citas.

Laiki mainās un sabiedrības vajadzības līdz ar tiem, taču pilsētas "vecā” slimnīca liepājniekiem atmiņā palikusi kā ārstniecības iestāde, kur no medicīniskā personāla varēja sagaidīt gan korektu un iejūtīgu attieksmi, gan tiem laikiem augsti profesionālu palīdzību.

Gatavojot rakstu sēriju par Liepājas slimnīcu, neatsveramu palīdzību sniedza pensionētais ārsts Gunārs Valters un māsa Austra Valtere. Izmantots arī māsas Margaritas Vasaras gatavotais konspekts, ko Gunārs Valters dāvinājis autorei. Zinātniskais konsultants – Aldis Sūnākslis.

Portāls www.irliepāja.lv un autore personīgi pateicas gan Liepājas muzejam, gan mediķiem par atļauju raksta publicēšanas laikā izmantot dažādas fotogrāfijas.
 

*) Dažādas iestādes Liepājā.// Liepājas latviešu kalendārs 1939.gadam. – Izdevēja: E. Ābelītes grāmatu izdevniecība, Liepājā, Helēnes ielā Nr. 1. – 56./57. lpp.

**) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca” [tiešsaiste]: ["Piejūras slimnīca” mājaslapa. 22.11.2013.]. Pieejams šeit.

© Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.