Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi uzņēmumam "Liepājas enerģija" no šā gada jūnija līdz 2014.gada maijam. Iesniegti 19 piedāvājumi, ar 11 noslēgti piegādes līgumi.

Kā informē "Liepājas enerģija", sadarbība ar kurināmās šķeldas piegādātājiem sākta pagājušā gada rudenī, kad tika atklāta jaunā Liepājas biokoģenerācijas stacija. Tolaik izsludinātajā šķeldas iepirkumā pieteicās 21 uzņēmums, no kuriem tika atlasīti pieci labākie piedāvājumi, ar kuriem noslēdza piegādes līgumus. Visi pieci noslēgtie līgumi ar uzņēmējiem tika veiksmīgi pildīti un nodrošināja kurināmās šķeldas piegādi jaunajai biokoģenerācijas stacijai.

Pašlaik noslēgti jauni līgumi ar 11 kurināmās šķeldas piegādātājiem, un arī apjomi ir lielāki, jo turpinās jaunas 30 megavatu biomasas katlu mājas celtniecība, kurā kā kurināmo arī izmantos šķeldu. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, gadā būs nepieciešami 232 000 beramo kubikmetru šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt līdz pat 50 000 beramo kubikmetru.

"Diskutējot par Liepājas siltumapgādes attīstību 2009.gadā, bija vairāki būtiski argumenti par labu vietējam atjaunojamam energoresursam, bet bija arī plusi dabasgāzei kā kurināmajam. Viens no izšķirošajiem punktiem bija dabasgāzes kā importēta fosilā kurināmā straujais cenu kāpums iepretim ievērojami lētākajam vietējam atjaunojamam energoresursam – koksnes šķeldai. Tāpat tika ņemts vērā arī CO2 emisiju jautājums, jo, izmantojot šķeldu kā kurināmo, par CO2 izmešiem nav jāmaksā," informēja SIA "Liepājas enerģija" valdes loceklis Andris Štāls.

"Pašlaik, kad aizvadīta pirmā apkures sezona, kurā bez dabasgāzes izmantojām arī šķeldu, varu teikt, ka lēmums bija pareizs. Tas ļāva SIA "Liepājas enerģija" samazināt ražošanas izmaksas, ko līdz ar gala tarifa samazinājumu izjuta arī visi patērētāji. Arī topošā biomasas katlumāja nodrošinās efektīvāku ražošanu un ļaus samazināt izmaksas, kas atspoguļosies arī siltumenerģijas tarifā," atzina Štāls.

No šī gada jūnija kurināmo šķeldu "Liepājas enerģijas" siltumavotiem piegādās SIA "Daibi", SIA "Arsa1", SIA "Ūsi", SIA "Nurmis", SIA "Green Forest Energy", AS "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA "Laskana", SIA "PA Energy", kā arī SIA "AJ Energy", SIA "Bērzi Plus" un SIA "Savasko Baltfor", kas to darīja arī iepriekšējā gadā.

Plānots, ka jaunā biomasas katlu katlumāja sāks darboties šā gada rudenī līdz ar apkures sezonas sākumu un kopā ar tagadējo biokoģenerācijas staciju aizvietos 60% no dabas gāzes patēriņa.