Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin viens Saulvedis, bet dzimšanas dienu – bērnudārza audzinātājs Ings Vrubļevskis.

Viņš strādā bērnudārzos "Liepiņa" un "Ķipars".

Kā tev radās aicinājums kļūt par bērnudārza audzinātāju?
Bija daži gadījumi, kad man palūdza uzraudzīt kādu bērnu kaimiņos – tā bija bērnudārza audzinātāja, kas tagad ir arī mana kolēģe. Sanāca tā, ka pavadītais laiks bija ar pozitīvām emocijām pilns gan man, gan bērniem. Kad stājos toreiz vēl Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, ienāca prātā – kāpēc gan ne? Iesniedzu dokumentus uz pirmsskolniekiem. Tiku budžeta grupā un tad jau viss bija skaidrs. Turklāt uzrunāja arī fakts, ka daudz bērnu mūsdienās aug nepilnās ģimenēs un lielākoties pie mammām. Tāpat skolās vairākums pedagogu ir daiļā dzimuma pārstāves.

Kas tev savā darbā sagādā vislielāko prieku?
Bērnu prieks, patiesums un vecāku atzinība, labie vārdi.

Ar ko vēl nodarbojies laikā, kad nestrādā bērnudārzā?
Esmu daudzpusīga personībā. Aizraujos ar fotogrāfēšanu – mazliet nopietnāk kā amatieris, bet par fotogrāfu sevi nesaucu. Dziedu gan pats, gan ar ansambli "Šokolāde", vadu pasākumus bērniem – šajā jomā pašlaik ir diezgan aktīva sezona! Tā kā labajos laikos iegādājos nelielu apskaņošanas aparatūru, reizēm sanāk apskaņot kādu pasākumu.

Kā tu vērtē šo, 2012.gadu, savā dzīvē?
Gads ir aizritējis gandrīz nemanot. Ir radušies jauni kontakti strādājot nometnēs, ir bijusi iespēja attīstīt savas prasmes fotografēšanā, bildējot divās kāzas saviem draugiem. Esmu kārtējo reizi pārliecinājies, ka darīt nav ko tikai tiem, kas neko nevēlas darīt, vai arī nav gatavi pārmaiņām, meklēt jaunas iespējas. Nesen kopā ar vēl dažiem kristiešu jauniešiem aizsākām jaunu tradīciju – vismaz reizi mēnesī ejam ciemos un organizējam kādas aktivitātes bērnunama mazajās grupiņās dzīvojošajiem – esam tādi kā labie draugi. Diezgan bieži pa manu galvu rosās dažādas radošas idejas, kuras pa retam cenšos arī īstenot. Tā šī gada sākumā kopā ar kolēģi Dairu Vītolu sarīkojām bērndārznieku sadziedāšanās festivālu "Liepājas notiņas". Cerams, izdosies arī nākamgad!

Neparastākā dāvana, kādu esi saņēmi dzimšanas dienā?
Pēdējos gados tas gan bija nedaudz mainījies, bet kopš bērnības atceros, ka līdz kādiem 15 gadiem – lai arī kāds bija laiks un cik pelēkas ielas, manā dzimšanas dienā vienmēr bija sniegs!

Kā plāno atzīmēt savus svētkus?
Mani svētki iekrīt gada aukstākā laika viskarstākajā brīdī, tāpēc parasti svinēšana ir tikai tāda garām skrienot. Bet tas mani neskumdina. Man vislabākā dāvana ir tad, ja sanāk likt smaidīt, priecāties un sajust sirds siltumu kādam, kuram tomēr ir auksti.

Tavs novēlējums visiem šodienas vārda un dzimšanas dienas svinētājiem!
Ne vienmēr siltums ir tur, kur deg skals un ne vienmēr gaišums ir tur, kur deg spuldzītes. Lai jūsu acīs mirdz prieks un sirds izstaro siltumu! Tad arī cilvēki ap jums kļūs gaišāki!