Piektdien, 22.septembrī, Liepājā notikušajā Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdē Saeimas deputāts Skujiņš runāja krievu valodā.

Saeimas deputāts Valdis Skujiņš (Liepājas partija), kurš ir šīs komitejas loceklis, nenoliedza, ka sēdē runājis krievu valodā.

"Mana angļu valoda nav tik laba, kaut arī maisā mani iebāzt nevar. Tomēr, lai manu jautājumu saprastu precīzi, jo viņi visi saprot krievu valodu, izvēlējos runāt krieviski," sacīja Skujiņš.

Jautājums bijis par to, vai kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – Kultūrkapitāla fondi interesējas par šo fondu finansēto pasākumu apmeklētāju skaitu.

Pēc Skujiņa sacītā komitejas sēžu darba valodu izvēloties paši komitejas locekļi katrā konkrētā sēdē atsevišķi. Šajā reizē bijušas trīs oficiālās valodas – angļu, krievu un latviešu, un sēdē klāt bijuši tulki, kas varējuši tulkot no visām šīm valodām.

Ja tā, tad galīgi nav saprotams, kāpēc deputāts nevarēja runāt savā dzimtajā latviešu valodā.

 

Uzziņa
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12–20 deputātu liela nacionālā delegācija.  Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.  Asambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā Baltijas valstu nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā.

Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. Pēdējā sesija notika 2016. gada 27.–28. oktobrī Rīgā, kuras laikā tika pieņemta ikgadējā Baltijas Asamblejas rezolūcija.

Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas:
Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju;
Izglītības, zinātnes un kultūras;
Dabas resursu un vides;
Tieslietu un drošības;
Labklājības.